Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9933658t1h1fdb.jpg)
Divas dienas, kopš premjera amatam nosaukts Valdis Dombrovskis (JL), partijas vairāk laika izmantojušas ministriju pārdalei, nevis topošās valdības rīcības plāna izstrādei. Tādēļ V. Dombrovskis nākampirmdien izlēmis pie partijām neiet un nodoties vienīgi darbam pie valsts budžeta grozījumiem, kuros tēriņi jāsamazina vēl par 700 miljoniem latu.
Lai gan asi partiju strīdi izvērtušies par Satiksmes ministrijas (SM) vadīšanu un vairākas partijas arī pretendē uz tieslietu ministra posteni, nav nekādu draudu, ka valdība netiks apstiprināta divu nākamo nedēļu laikā. Arī tas, ka Tautas partija (TP) piektdien sarunās ar Jauno laiku (JL) pieteica savu pašvaldību ministru un neseno premjera kandidātu Edgaru Zalānu uz Ekonomikas ministrijas (EM) vadību, lai gan uz to JL jau izlēmis virzīt savu Saeimas deputātu uzņēmēju Arti Kamparu, politiķi noliedz, ka starp abām partijām būtu neatrisināmas domstarpības. «Jaunais laiks redz, ka Tautas partija koalīcijā var būt stabilizējošs spēks, nevis grāvējs. Mēs un ZZS esam ieinteresēti valdības izveidošanā,» saka TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Godmanis var palikt opozīcijā
Piektdien gan skaidrāk nekā iepriekš izskatījās, ka demisionējušā premjera Ivara Godmaņa partija LPP/LC varētu nebūt jaunajā valdībā, jo JL nebija gatavs piekrist kompromisam, ka Ainārs Šlesers nepretendē uz satiksmes ministra amatu, bet LPP/LC uz šo amatu deleģē I. Godmani. Tā vietā V. Dombrovskis savam priekštecim bija piedāvājis vadīt Zemkopības ministriju, kuru pēc pusstundas blakus telpā apsolīja atstāt ZZS pārziņā. Tāpat I. Godmanim ticis piedāvāts apsvērt atgriešanos Iekšlietu ministrijā (IeM), bet arī šo ministriju stundu iepriekš JL bija piedāvājis citai partijai – TB/LNNK. A. Šlesers teica, ka vienīgā smagā ministrija, kur partija piekristu ielikt I. Godmani, ir Finanšu ministrija (FM). Tomēr tas nav reāli, jo FM vadīt jau deleģēts Einars Repše. LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš uzskata, ka JL gatavība SM uzticēt I. Godmanim liecinās, vai «Jaunas laiks mūs uztver kā nopietnus partnerus un vai mums savā starpā būs uzticēšanās». A. Šlesers vēl vakar skaidri nepateica, vai tas nozīmē palikšanu opozīcijā, no kā LPP/LC gan neesot bail.
Neoficiāli kāds JL sarunu vedējs Neatkarīgajai apstiprināja, ka premjera partija pati apsver iespēju uzņemties SM vadību. Kādas citas partijas politiķis to skaidroja ar jaunlaiciešu vēlmi to izmantot kā «spridzekli pret Šleseru», turpmākajos mēnešos atrodot dažādus publiskojamus skandālus par SM līdzšinējo saimniecību.
Lūdz meklēt bezpartejisku satiksmes ministru
Tomēr jautājums vēl nav izlemts, jo JL ir svarīga Pilsoniskās savienības (PS) atrašanās valdībā, lai nepaliktu vieni paši pret iepriekšējo koalīciju. Tādēļ sarunās ar PS šai partijai atklāti pateikts, ka jāatsakās no ieceres uz SM sūtīt Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski un tā vietā jāsameklē kāds partijai nepiederošs satiksmes jomas profesionālis. JL ir cerība, ka tad tiktu atrisināta arī acīmredzamā konfliktsituācija par PS atbalstītāju – Ventspils uzņēmēju Olafa Berķa un Oļega Stepanova – interešu lobēšanu SM. Viņu bizness saistīts ar tranzītu, un Satiksmes ministrijas pārziņā ir, piemēram, dzelzceļa tarifu politika. «Pilsoniskajai savienībai ir pilnīgi skaidrs sponsors, tādēļ atdot Satiksmes ministriju šai partijai nozīmētu ielikt bumbu ar laika degli, kas valdību uzspridzinātu no iekšpuses,» Neatkarīgajai situāciju raksturoja kāds ietekmīgs politiķis, kurš gan nepārstāv valdības veidotāju partiju. JL to apzinoties, tomēr, kā Neatkarīgajai teica V. Dombrovskis, «Pilsoniskā savienība valdībā būs». Ņemot vērā, ka politiskajam spēkam Saeimā ir septiņas balsis, nav izslēgts, ka Sandras Kalnietes partijai tiek pat divas ministrijas.
JL pārstāvji iepriekš kuluāros bija ieminējušies, ka SM varētu dot TP, tomēr otra puse par to nebija ielaidusies sarunās «dēļ respekta pret Godmani», zinot, ka LPP/LC uz šo amatu varētu virzīt demisionējušo premjeru. Tagad jautājums esot atvērts, tomēr TP vairāk interesē kāda no saimnieciskajām ministrijām, Neatkarīgajai teica TP līderis Mareks Segliņš, minot EM vai SM.
TP piesakās uz Ekonomikas ministriju
No abu pušu politiķu neoficiāli teiktā gan izriet, ka iespēja EM atdot TP ir visai neliela. Tādēļ, iespējams, ka TP, kura vēlas kādu no saimnieciskajām ministrijām, to varētu kompensēt ar ministriju skaitu un bez Ārlietu ministrijas, RAPLM un Veselības ministrijas TP varētu tikt vēl divas citas, no kurām viena varētu būt labklājība. Bet TP izrādījusi interesi arī par tieslietām, kas ir sena M. Segliņa vēlme. Tomēr uz TM pretendē arī Pilsoniskā savienība, kurai ir kandidāte Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, kā arī šīs ministrijas pašreizējais vadītājs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Pēc nākamo partneru iebildēm, ka premjera partija nevar savās rokās iegūt divas atslēgas ministrijas – gan Finanšu ministriju, gan TM, kuras kompetencē ir bloķēt vai paātrināti virzīt dokumentus, JL ir atteicies no domas tieslietu ministres amatam deleģēt savu līderi Solvitu Āboltiņu. Viņai varētu tikt Saeimas Juridiskās komisijas vadība.
JL sarunās piedāvājis, lai TP uzņemas arī ZZS pārziņā bijušās Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, bet otra puse tam nepiekrīt. «Protams, mēs to varam paveikt, bet nevar prasīt, lai viena partija nes divu nepopulāru reformu ministrijas,» skaidroja M. Kučinskis, atgādinot, ka TP jau paliek smagu un nepopulāru reformu priekšā esošā veselības aprūpes sistēma.
Neviens negrib veikt izglītības reformu
IzM iespējamu zaudēšanu, kā arī to, ka V. Dombrovskis piedāvājis I. Godmanim ZM vadību, ar mieru uztver ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Pēdējo viņš uztvēris kā «politisku manevru». ZZS piedāvāts uzņemties trīs līdz četru ministriju vadību, saglabājot Raimondu Vējoni kā vides ministru un zemkopības ministra amatam virzīt alus darītavas Piebalgas alus valdes priekšsēdētāju Jāni Dūklavu, jo zaļajiem zemniekiem izdevies pārliecināt V. Dombrovski, ka šī kandidatūra ir guvusi arī lauksaimnieku organizāciju atbalstu. ZZS piedāvāts uzņemties arī TP pārziņā daudzus gadus bijušo Kultūras ministrijas vadību, un A. Brigmanim jau ir padomā kandidāta uzvārds, kuru viņš publiski neatklās, kamēr nebūs līdz galam skaidrs, vai KM tiešām tiks viņiem. ZZS līderu attieksme ir, ka uz vairāk ministrijām varētu arī nepretendēt, tomēr no sarunu vedējiem JL skaidrs, ka zaļajiem zemniekiem tomēr ir piedāvāts atrast, ar ko nomainīt labklājības ministri Ivetu Purni, ko ZZS arī piekrīt darīt. LM vadību JL sarunās piedāvājis arī TP, kā ministra amata kandidāti, viņuprāt, minot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču. Tomēr TP šīs ministrijas vadību nevēlas uzņemties, ja nesaņem vēl arī piekto ministriju, kas varētu būt EM vai SM.
Tikmēr tēvzemiešiem jaunajā valdībā varētu būt tikai viena ministrija esošo divu vietā, nāktos šķirties gan no EM, gan TM, kuras tā vada tagad, jo tās jau ir strīdus objekts starp ietekmīgākām partijām ar lielāku balsu skaitu Saeimā. Tādēļ piektdienas sarunās TB/LNNK saņēmuši piedāvājumu padomāt par Iekšlietu ministriju vai Aizsardzības ministriju. Neoficiāli netiek izslēgts, ka teorētiski TB/LNNK varētu uz IeM virzīt pašreizējo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, bet konkrēti lēmumi varētu tikt pieņemti pirmdien partijas valdes sēdē. Tāpat kuluāru sarunās starp partijām apspriesta iespēja tēvzemiešiem atdot strīdus ābolu SM, bet oficiālajās sarunās tas nav apstiprinājies. Neoficiāla informācija no JL liecina, ka partija neizslēdz IeM paņemt sev, tās vadībā deleģējot Saeimas deputāti Lindu Mūrnieci.