Mīlestības tabletes – dzert vai nedzert?

Tāpat var arī pafilozofēt, vai mīlestības tabletes, kuras nu jau esot izgudrojuši zinātnieki, ir vai nav vajadzīgas ļautiņiem. Vai dakteri tām izrakstīs receptes tāpat kā viagrai? Un daži izmanīgāki, mācēs iegūt mīlestības tabletes, tāpat kā viagru, bez receptēm?

It kā jau pirmais viedoklis par attiecīgo norijamo un ar ūdeni uzdzeramo mīlestību varētu būt visnotaļ sajūsmas pilns. Norij tableti, ļauj tai izšķīst kuņģa sulā, iesūkties asinīs un, skat, galvā sāk čivināt putniņi, turklāt tā kļuvusi neparasti viegla, sirds līksmi lēkā, pa vēderu ņemas tauriņi ar saviem spārniņiem un kājstarpē arī notiek kas brīnišķi rosinošs. Grāb ciet tuvāk esošo objektu un tik mīli...

Stop! Manuprāt, var iestāties baigais sajukums, kā Šekspīra «Sapnī vasaras naktī». Mīlas dzērienu dabūja izbaudīt gan tie lugas varoņi, kas jau bija iemīlējušies, gan tie, kurus bija nolemts sodīt. Jau iemīlējušies strauji aizmirsa savas īstenās mīlas objektus un metās tvarstīt pirmo, ko ieraudzīja. Savukārt elfu karaliene Titānija vispār tika ne pa jokam iznesta cauri, jo iemīlējās idiotā ar ēzeļa galvu. Labi, ka lugas noslēguma ainā viss labi beidzās. Ar mīlas dzērienu saindētie atžirga, attapās un krita ap kaklu īstajiem mīļotajiem.

Domāju, ka dzīvē varētu sanākt vēl lielāks sajukums, kurš nebeigtos viss ar laimīgām beigām, bet gan ar smagām paģirām, kas tik ātri nebeigtos. Visi tie, kam patīk jebko pārspīlēt uz drūmo pusi, drīkst iztēloties, kā nepareizi iemīlējušies ļautiņi, atjēgušies no tablešu mīlas, sajuktu prātā un izdarītu pašnāvības.

Tagad atliekam malā iztēles augļus un tēlus un pievēršamies tam, kas zināms mūsdienu zinātniekiem. Mīlestība eksistē, par ko liecina atklātie hormoni cilvēku organismos. Kurās situācijās šie hormoni sāk rosīties, vairoties un liek homo sapiens  iemīlēties?
 
Ne jau kurā katrā, kas panācis pretī, vīrietis vai sieviete iemīlas. Nevar sapārot jebko ar jebko, vadoties, piemēram, kā Hitlera gadījumā, no nācijas interesēm, kas lika sapāroties veselīgākajiem no veselīgajiem āriešiem. Kā labi zināms, nekas pārāk labs no šīs ieceres nesanāca. Turklāt atļaušos norādīt, ka, pat šķirnes govju ganāmpulkus vai īpaši dārgus suņus pavairojot, ne vienmēr vaislas bullis vai suns ir ar mieru aplekt govi vai attiecīgi — kuci.

Ar cilvēku ir vēl sarežģītāk. Vīrieši it nemaz jebkurā gadījumā nav ar mieru «aplekt». Nemaz nerunājot par sievietēm, kurām Daba devusi privilēģiju izšķirt, laist sev klāt vai nē. Es nerunāju par tiem gadījumiem, kad kāds ir ilgi turēts prom no pretējā dzimuma vai arī šim kādam galvā Dabai vien zināmu apsvērumu pēc nav saslēgti pareizie kontakti.
 
Tātad ļautiņi ir izvēlīgi un šo izvēlīgumu nosaka nepieciešamība atrast pareizo partneri. Kas tad ir tas pareizais partneris? Tas ir tas vai tā, kura feromonu smarža vēstī, ka viņa gēnu komplekts ir saskanīgs ar pretendenta gēnu komplektu un iespējamie pēcteči dzims veselīgi un talantīgi. Ko tad vēl citu Dabai vajag, ja ne veselīgus pēctečus! Tieši tāpēc mēs esam apbalvoti ar mīlas spēju un gribu, no kuras, protams, izriet seksuālās dziņas.

Atgriežamies pie mīlas tabletēm. Kas notiek, ja dabiskās, ko izraisa feromonu aromāts, iemīlēšanās bioķīmijas ķēdes vietā sāk strādāt mākslīgi izraisīta reakcija? Attapīgākie uzreiz aptvers, ka bērni varētu sākt dzimt daudz vairāk ar iedzimtam gēnu slimībām. Turklāt ņemiet vērā, ka mūsdienu medicīna, lai cik būtu attīstīta, vēl joprojām nespēj novērst veselības problēmas, ko radījušas nepareizās gēnu kombinācijas.
 
Mīļie lasītāji, novēlu Jums šai pavasarī pa īstam un dabīgi iemīlēties.
Lai iemīlēšanās tabletes paliek tikai to izgudrotāju nerealizēto nodomu sarakstos.