Mēs visi taču zinām — skūpsts ir signāls. Bet kam? Ko der zināt par skūpstu kā signālu? Viens no skūpsta veidiem, piemēram, ir mēle partnera mutē...
Partnera mēle mutē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pavirši skūpsti attiecību sākumā liecina par vienaldzību un tikpat paviršu attieksmi pret partneri. Ja skūpstoties otrās puses lūpas paliek cieši sakniebtas, to var uzskatīt par visai drošu pazīmi, ka viņš (-a) attiecības tālāk necentīsies veidot.
Vēl gan tas var liecināt, ka kādam ir ātri jāapmeklē zobārsts… Un tas mēdz būt visai nopietns iemesls, kāpēc cilvēki, kuri tikko iepazinušies, atsakās no bučošanās saldajiem priekiem.
Ja iecerētā mīlas objekta lūpas paveras, tas liecina par vēlēšanos mīlas rotaļas turpināt. Ja partnera mēle virzās dziļāk mutē, ir saspringta un meklē jūsējo, to nu var tiešām uztvert kā skaidru seksuālās tuvības piedāvājumu. Mīksta, viegli izslīdoša mēle var liecināt, ka tās īpašniekam patīk maigas, lēnas erotiskās rotaļas.
Tiem, kas vēlas papildināt un padziļināt savas zināšanas skūpstīšanās tehnoloģijā, var ieteikt pārlapot «Kamasūtru» — indiešu klasisko erotisko literatūru, lai pavisam smalki noskaidrotu, kā skūpstīties «velkoši», «spiedoši», «mēreni» utt.
Tur var arī smelties zināšanas par «nominālajiem» skūpstiem, par skūpstiem «ar pieliekšanos» un «nepakustēšanos».
Taču, lai cik tehniski veiksmīgi jūs izpildītu visus priekšrakstus, ņemiet vērā, ka skūpstīšanās laikā saspringti strādā arī katra cilvēka organisma «ķīmijas laboratorija», tas ir, notiek pamatīgas izmaiņas siekalu ķīmiskajā sastāvā.
Un dabīgi, ja šis «kokteilis» kādam liekas negaršīgs, tad ne par kādu baudu vairs nevar būt runas! Bet tāpēc jau nav jāmet plinte krūmos, vienkārši nenogurstoši jācer, ka noteikti atradīsies cilvēks, kurš tiešām būs piemērots kā garīgi, tā seksuāli.
Meklēt sev piemērotu partneri nav grēks nevienā vecumā, sliktāk — ja uznāk nepārvarama vēlme apsūdzēt citus savās neveiksmēs, paša rīcību atstājot nepētītu un nepārdomātu.