Vēl mazliet, un drīz Rīgas kanālā būs gaidāmi svētki! Iespējams, ka maija sākumā Rīgas kanāla bebriem būs ģimenes pieaugums. Parasti vienai saimei piedzimstot ap astoņiem mazuļiem. Tātad, ja pieņemam, ka kanālā dzīvo ap trīs bebru saimēm, to skaits varētu pieaugt par vismaz divdesmit četriem.
Mazuļiem paaugoties, tiem sāks šķilties zobi, kas tā vien prasīsies pēc kaut kā smaržojoša un tīkama, pret ko varētu tos uzasināt.
Un, citējot Mārtiņa Rītiņa slaveno teicienu «kas gan varētu būt labāks par šo», - tie droši vien būs nekas cits kā kanālmalā augošie koki un krūmi, kam Rīgas rāte vēl nebūs paspējusi katram apjozt vismaz 200 latu vērtus metāla kalumus.
Bet savu «neizdarību» Rīgas rātē jau sola labot – tuvākajā laikā nomainot bebru barotāju, kas tos ne tikai piebaros, bet piedevām vēl ar interesi uzskaitīs (varbūt katram bebram arī vārdu iedos), par to no Vides fonda atvēlot 2942,00 latus. Vareni!
Tikai derētu atcerēties, ka bebru piebarošana tika praktizēta jau pirms aptuveni četriem gadiem, taču bebru postījumi kanālmalas apkārtnē nemazinājās.
2008.gadā kanālmalas apstādījumu apsaimniekotāji pašvaldības aģentūra «Rīgas dārzi un parki», sastopoties ar pieaugošajiem bebru postījumiem, vērsās pēc palīdzības Latvijas Mednieku asociācijā, kas apskatīja kanālu un secināja, ka vienīgā izeja ir bebrus izķert (tolaik tas izmaksāja 2800 latu), un ieteica to darīt regulāri katru gadu.
Diemžēl ne 2008.gadā, ne arī nākamajos gados šis priekšlikums Rīgas rātē netika atbalstīts.
2011.gadā pašvaldības aģentūra «Rīgas dārzi un parki», vadoties pēc Rīgas domes 30.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 62.«Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi», «Zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzības apmēra noteikšanas kārtību», veica nodarīto zaudējumu aprēķinu, un tobrīd pilsētai nodarītie zaudējumi par iznīcinātajiem apstādījumiem, bija 18 940 LVL, zaudējumi par bojātajiem apstādījumiem bija 107 555 LVL, kopējā apstādījumiem nodarītā zaudējumu summa bija 126 495 LVL.
Par to 2011. gada martā tika informēts Rīgas domes mājokļu un vides departaments. Tika lūgta steidzama rīcība - organizēt bebru izķeršanu un ierīkot vārtus abos kanāla galos. Diemžēl atbilstoša rīcība nesekoja.
Lieki piebilst, ka arī nākamajos gados postījumi tikai pieauga. Bojāts tika un joprojām tiek viss: krūmu grupas, kokaugi, dižkoki, kanāla atbalsta sienas, nogāzes un pat solu dēļi. Pamatīgu izbīli droši vien saņēma arī trolejbusa vadītājs, kam, braucot pa Raiņa bulvāri, bebri priekšā pamanījās nogāzt koku.
Cik ilgi vēl Rīgas rāte domā veikt eksperimentus un rotaļāties ar bebriem?
Vai tik ilgi, kamēr visi kanālmalas apstādījumi netiks iekalti dārgajos metāla kalumos? Un kādi kalumi tiek plānoti dižskābaržu dzīvžogam ap Brīvības pieminekli, ko pāris reizes bebri jau ir pabojājuši?
Vai šie eksperimenti ar bebriem Rīgas kanālmalas apstādījumos, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un ir iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, neizmaksā nesamērīgi dārgi?
Taču, ja Rīgas rāte uzskata, ka viss ir kārtībā, un turpinās «sadzīvošanu» ar bebriem tāpat kā līdz šim, ierosinu Rīgas ģerbonī lauvas nomainīt pret bebriem, jo Rīgā lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā – bebrs - acīmredzot ir pasludināts par svēto dzīvnieku, kam ir atļauts viss, līdzīgi kā tas ir ar govīm Indijā.
Eirāzijas bebrs ir vienīgais bebru dzimtas pārstāvis Latvijā. Plaši izplatīts un bieži sastopams visā valsts teritorijā.
Tas ir lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā. Amfibiots, labi peld un nirst. Apdzīvo dažādus saldūdeņus un to piekrastes. Nometnieks. Aktīvs visu gadu. Diennakts aktivitātē dominē krēslas-nakts ritms. Nograuž kokus ūdenstilpju tuvumā. No koku gabaliem, zariem un dubļiem būvē dzīvojamās mājas un pusmājas, ar kokiem, dubļiem un dūņām aizdambējot ūdensteces, veido «bebru dīķus», rok alas ūdenstilpju krastos. Tipisks augēdājs. Monogāms, dzīvo ģimenēs. Pārojas janvārī, februārī. Mazuļi piedzimst aprīlī vai maijā. Statuss: Latvijā nelimitēti medījams dzīvnieks.
