Deflācija rada draudus dziļākai Latvijas ekonomikas recesijai, atzīst aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Eksperti deflācijā saskata būtiskus draudus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīja «Latvijas Krājbankas» Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, samazināt inflāciju ir daudz vienkāršāk, nekā novērst deflāciju un sekmēt ekonomisko augšupeju.
«Cenu samazinājums ir vēlama parādība, tomēr jāsaprot, ka to pavada tādi nelabvēlīgi procesi kā patēriņa kritums, ienākumu sarukums, zemāka investīciju aktivitāte un dziļāka ekonomiskā lejupslīde,» uzsver Ertuganova.
Ilgstoša deflācija veicina patēriņa samazinājumu. «Parasti cenu deflāciju pavada arī ienākumu deflācija, kas jau novērojama Latvijā. Tādējādi, neskatoties uz preču un pakalpojumu cenu kritumu, iedzīvotāju pirktspēja nav uzlabojusies,» akcentē ekonomiste.
Viena no galvenajām deflāciju pavadošām parādībām ir reālā parāda pieaugums. «Kaut arī kredītmaksājumi paliek nemainīgi, tomēr, ņemot vērā cenu un ienākumu sarukumu, tie relatīvi palielinās, jo parāda apkalpošana un izmaksa veido lielāku īpatsvaru kopējos izdevumos. Pieaugot reālām procentu likmēm, kredītus ņemt kļūst arvien neizdevīgāk un investīciju aktivitāte likumsakarīgi samazinās,» norāda Ertuganova.
Atceroties nesenos Japānas neveiksmīgos centienus pārvarēt deflāciju un ekonomisko stagnāciju, pasaules vadošās centrālās bankas dara visu, lai neļautu lielākajām ekonomikām ieiet pastāvīgā deflācijas fāzē, piebilda eksperte.
Lai samazinātu lejupslīdes dinamiku Latvijā, ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas ekonomikā un reāls atbalsts uzņēmējiem un eksportētājiem. Fiksēta valūtas kursa apstākļos monetāras politikas manevrēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Tādējādi galvenā loma patēriņa pieauguma veicināšanā ir fiskālai politikai, proti, Latvijas valdības rīcībai.
Ertuganova uzsver, ka paliek arvien mazāk laika nepieciešamo pasākumu realizācijai, kamēr ekonomika nav iegrimusi pastāvīgā lejupslīdes-deflācijas spirālē, no kuras izkļūt ir sarežģīti.
«Latvijas gadījumā deflācija ir nepieciešama fiksētā valūtas kursa dēļ. Lai atjaunotu Latvijas konkurētspēju, ir nepieciešams mazināt uzņēmumu izmaksas un kāpināt produktivitāti. Tā kā produktivitāti nav iespējams celt strauji, tad jākrīt ir eksporta cenām,» skaidroja «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Deflācijas dēļ kredītsaistību vērtība reālā izteiksmē pieaug. «Uzņēmumiem, no vienas puses, deflācija nozīmē mazākas izmaksas, bet, no otras puses, tā palielina nepieciešamību vēl dziļāk pārstrukturizēt uzņēmumu bilances un samazināt parādsaistības, jo, krītot uzņēmumu aktīvu vērtībai un pieaugot saistībām jeb sadārdzinoties parāda apkalpošanai, to attiecība pasliktinās,» norāda Strašuna.
«DnB Nord bankas» Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Ieva Vēja uzsver, ka deflācija pēc būtības ir ekonomisko attīstību bremzējoša. Deflācija nerada stimulu uzņēmējiem palielināt ražošanu, bet patērētājiem - pirkt, jo pastāv iespēja, ka vēlāk to pašu varēs iegādāties lētāk.
«Latvijā deflācija patlaban saistās ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos un bezdarba līmeņa pieaugumu, bet tajā pašā laikā arī ar energoresursu cenu pazemināšanos pasaules tirgū, un tieši šajā pēdējā aspektā deflācija ir tikai vēlama,» uzskata Vēja.
Ja Latvijā degvielas, gāzes, siltumenerģijas cenas samazinās lēnāk nekā citur pasaulē, kā tas pēdējā laikā ir bijis vērojams, Latvijas ražotājiem tas nozīmēs konkurētspējas zaudēšanu salīdzinājumā ar kaimiņiem. Patērētājiem tas nozīmēs zemāku pirktspēju citu preču iegādei un bremzētu patēriņu.
«Ražotājiem deflācija Latvijā un izmaksu samazināšanās var nozīmēt konkurētspējas paaugstināšanos ārējos tirgos, kas arī ir ceļš, ko Latvija izvēlējusies savas konkurētspējas atjaunošanai, vienojoties par aizdevumu ar Starptautisko Valūtas fondu, kad valūtas kursa pazemināšanas jeb valūtas devalvācijas vietā tika izvēlēta izmaksu samazināšana jeb iekšējā devalvācija,» norāda Vēja.
«SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka deflācija no ekonomiskā viedokļa nav vērtējama pozitīvi, jo deflācija faktiski ir smagas ekonomiskās krīzes sekas.
Rudzītis uzsver, ka, nonākot deflācijas spirālē, uzņēmēji un iedzīvotāji gaida tālāku cenu kritumu, neveic pirkumus un atliek investīcijas uzņēmumos, tādējādi krīt ekonomiskā aktivitāte, palielinās bezdarbs un ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.
«Lai gan pēc iepriekšējos gados vērotās augstās inflācijas patēriņa cenu kritums Latvijā ir likumsakarīgs, jo daudzu preču un pakalpojumu cenas joprojām ir pārāk augstas, gan vērtējot pēc iedzīvotāju pirktspējas līmeņa, gan arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tomēr deflācija var kavēt Latvijas tautsaimniecības ātrāku atgūšanos no pašreiz vērojamās lejupslīdes,» brīdina eksperts.