Ieraudzīju un... iemīlējos!

Mīla no pirmā skata?

FOTO: Reuters/Scanpix

Veiksmīgas saskarsmes pamatu pamats slēpjas attieksmē un pozīcijā, ar kādu vēršamies pie otra cilvēka.

Izskats runā tavā vietā

Iemesls, kāpēc reklāmās pārsvarā vērojam izskatīgus un skaistus cilvēkus, nav radies bez pamata. Kā liecina pētījumi, izskatu var raksturot kā diezgan nozīmīgu faktoru, jo glītiem un veselīgiem cilvēkiem neapzināti mēdzam pierakstīt vairāk pozitīvo īpašību nekā citiem. Taču jāņem vērā arī tas, ka mode nepārtraukti mēdz mainīties, un tas, ko uzskatīja par skaistu pirms gadiem piecdesmit, ne tuvu neatbildīs šodienas ideālam.

No vienas puses, par izskata pastiprināto nozīmi jāsaka — diemžēl, jo cilvēku taču neveido tikai izskats vien. Bet no otras puses, tas mums liek vienmēr padomāt par savu ārējo tēlu, rūpēties par sevi. Lai gan izskats spēlē lielu lomu, agri vai vēlu pienāk brīdis, kad izpausmi gūst cilvēka rakstura īpašības, kas lasāmas viņa uzvedībā un teiktajā.

Tad ir svarīgi, lai starp ārējo tēlu un iekšējo būtību būtu manāma sakritība. Ja šīs saskaņas nav, tas nav noslēpjams, jo ķermenis saka vienu, bet valodā dzirdams pavisam kas cits — vai arī otrādi. Ķermeni vairāk pavada bezapziņa, tāpēc var teikt, ka tas runā patiesāk un dažkārt mēdz nodot, ja domās un runā apzināti tiek sacīts kas cits.

Likumsakarības, ar kurām jārēķinās

Zinātniskiem vārdiem runājot, pirmais iespaids attiecināms uz sociālo percepciju jeb sociālo uztveri. Un, kā skaidro speciāliste, tajā neiztikt bez zināmām likumsakarībām vai sava veida fenomeniem. Tie lielā mērā arī izskaidro, kāpēc pirmajā iespaidā mēdzam kļūdīties.

Ar to var būt saskārušies visi — gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie. Dažkārt par mums vēl nepazīstamu cilvēku jau iepriekš zināma kāda informācija, kas var būt gan pozitīva, gan negatīva. «Tas nu gan ir lielisks zobārsts, aerobikas trenere, friziere…» vai arī «tas ir tik dzelžains pasniedzējs…» — ir dzirdēts sakām.

Balstoties uz šo informāciju, jau pirms tikšanās ar šo cilvēku mums par viņu izveidojies noteikts priekšstats. Mirklī, kad ar viņu satiekamies, šis oreols darbojas kā filtrs — saziņā neapzināti cenšamies gūt apstiprinājumu iepriekš dzirdētajam. Tādējādi vienas īpašības saskatām, citas ne, un tas, protams, traucē izdarīt patiesus spriedumus.

Iespaids uz visu mūžu?

Pats pirmais iespaids, īpaši, ja tas bijis ļoti negatīvs, var likties neizdzēšams un ietekmēt tālāko saskarsmi. Daudzi cilvēki norāda, ka grūtības kontaktēties ir tieši šo pirmo negatīvo mirkļu dēļ, ir grūti pieņemt cita veida informāciju par šo cilvēku, pieņemt arī viņa pozitīvās īpašības. Turpretim, ja cilvēks ir pazīstams, par viņu ir izveidojies stabils priekšstats. Ja saņemam informāciju, kas šim priekšstatam galīgi neatbilst, šķiet neiedomājami pieņemt ko tādu, gribas izsaukties: «Nu, nē, tas nevar būt!»

Stereotipu grožos

Savu iespaidu novērtējumā var atstāt arī stereotipi. Tie var saturēt gan negatīvus priekšstatus — «sievietes nemāk braukt ar mašīnu», «datorspeciālisti ir sausiņi», gan arī pozitīvas gaidas — «tie, kas ir mācījušies vai strādājuši ārzemēs, ir daudz zinošāki».

Protams, reizēm tā var būt. Bet ļoti bieži tā var arī nebūt. Līdz ar to uz šādiem pieņēmumiem būvēts pirmais iespaids ir ļoti šaubīgs. Tomēr bez stereotipiem mēs iztikt nevaram, jo tie atvieglo uztveri, ļaujot paredzēt, ko varam sagaidīt tālāk. Un, jāatzīst, ka noteikta daļa taisnības stereotipos ir — piemēram, datorspeciālistu varētu raksturot kā intelektuālu cilvēku, drīzāk pragmatiski domājošu nekā emocionālu. Satiekot šo cilvēku, iepriekšējais pieņēmums var attiecīgi nostrādāt.

Uz augšu