Mēneša deflācija maijā bijusi 0,4%-0,5%, liecina biznesa informācijas portāla «Nozare.lv» ekspertu aptauja.
Eksperti prognozē 0,4%-0,5% mēneša deflāciju maijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka «SEB bankas» inflācijas prognozes maijam ir, ka tā mēneša laikā būs samazinājusies par 0,5%, bet gada laikā augusi par 4,8%.
Ietekmi uz inflācijas samazinājumu atstājis pārtikas, apģērbu, apavu cenu samazinājums. Savukārt pieaugums varētu parādīties transportā, ko noteiks cenu pieaugums degvielai. Neskaidrība par ietekmi uz inflāciju ir saistīta ar veselības pakalpojumu cenu izmaiņām.
«Parex Asset Management» Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsver, ka patēriņa cenu kopējais līmenis Latvijā maijā ir turpinājis pazemināties, sarūkot vēl par 0,4%. Ja šī prognoze atbilst realitātei, 12 mēnešu inflācijas līmenis maijā ir piedzīvojis salīdzinoši strauju kritienu - līdz 4,8%, salīdzinot ar 6,2% aprīlī.
Pamatīgais gada inflācijas kritums saistīts ar lielajām atšķirībām starp maija inflāciju pērn, kad tā bija 0,9%, un šogad. Galvenie deflācijas dzinējspēki maijā bijuši pārtikas un restorānu cenu, kā arī apkures tarifu palētināšanās. Savukārt kritumu daļēji kompensēja degvielas sadārdzināšanās.
«No tēmas «kas būtu, ja būtu» der atzīmēt, ka, izslēdzot no aprēķina gada sākumā notikušā nodokļu celšanas faktoru, pie 0,4% cenu indeksa krituma maijā Latvijā iepriekšējā mēnesī jau būtu iestājusies deflācija arī 12 mēnešu griezumā. Tagad šis process ir nedaudz aizkavējies, tomēr, mūsuprāt, 3-5 mēnešu laikā mēs ieraudzīsim gada inflāciju paejam zem nulles,» norāda eksperts.
«DnB Nord bankas» Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Ieva Vēja prognozē, ka maijā varētu būt bijusi 0,4% mēneša deflācija, savukārt gada inflācija samazinājusies līdz 4,9%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi maijā varētu būt neliels cenu pazeminājums pārtikas precēm, arī apģērbiem un apaviem, kuru tirdzniecībā bija vērojamas cenu atlaides. Tajā pašā laikā par 3%-4% pieaugušas degvielas cenas, tādējādi bremzējot kopējo cenu kritumu.
Nākamajos mēnešos cenu samazinājums varētu kļūt straujāks, ko galvenokārt ietekmētu cenu pazemināšanās pārtikas precēm, tāpat arī gāzes un siltumenerģijas tarifos vajadzētu atspoguļoties pēdējā gada laikā vērojamajam energoresursu cenu kritumam pasaules tirgos.
«Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, gan jāsaka, ka zināmu neskaidrību rada pēdējos mēnešos vērojamā naftas cenu palielināšanās, gan saistībā ar pozitīvākām pasaules ekonomikas prognozēm, gan dolāra kursa kritumu,» uzsver Vēja.
Centrālā statistikas pārvalde pirmdien, 8.jūnijā, informēs par patēriņa cenu pārmaiņām maijā.
Kā ziņots, šī gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 6,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm gada inflācija Latvijā martā bija 4,8%, bet pakalpojumiem - 9,8%.
Šī gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas Latvijā bija palielinājušās par 8,2%. Precēm gada inflācija Latvijā martā bija 7,1%, bet pakalpojumiem - 11,3%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada aprīlī, salīdzinot ar šī gada martu, samazinājās par 0,4%. Precēm tas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,7%. Pagājušā gada aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,5%.