Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10175959t1h1650.jpg)
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegto informāciju līdz šī gada 20.maijam saņemti 142 iesniegumi par kredītu devēju rīcību un netaisnīgiem līguma nosacījumiem. No tiem 120 iesniegumi bijuši par kredītiestādēm un to meitu uzņēmumiem, savukārt 22 iesniegumi bijuši par nebanku sektoru. Salīdzinājumam - 2007. gadā saņemti tikai 34, 2008. gadā - 106 iesniegumi.
Pats par sevi saprotams, ka vairums PTAC iesniegto sūdzību par finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir saistītas ar līdzekļu trūkumu kredītu atmaksai. Tajā pašā laikā PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa atzīst, ka saņemtās sūdzības ir ļoti dažādas – «Ir cilvēki, kuri vēlas, lai bankas saskaņo tieši tādu kredīta atmaksas grafiku, kādu viņi iedomājas. Turklāt bieži gadās novērot, ka cilvēki daudz ko nesaprot no finanšu pakalpojumiem - kas ir kredītu brīvdienas, kā veidojas procentu likmes.»
Kredītu brīvdienas
Agnese Paegle, AS «Parex banka» viceprezidente klientu apkalpošanas jautājumos, stāsta: «Esam novērojuši, ka klienti bieži vien pilnībā neizprot kas ir kredītu brīvdienas – daudzi uzskata, ka šajā laikā maksājumi par kredītu nav jāveic vispār, kaut gan pilns vai daļējs atbrīvojums vairākumā gadījumu ir tikai no pamatsummas atmaksas. Savukārt procentu maksājumi par kredīta lietošanu ir jāveic regulāri, katru mēnesi. Ikmēneša maksājumu ir iespējams samazināt, atliekot vai samazinot kredīta pamatsummas atmaksu uz kādu periodu.»
Procentu likmes un to veidošanās
Stāsta Mareks Bažovskis, AS «DnB NORD Banka» Filiāļu pārvaldes vadītājs: «Banka savus ikmēneša maksājumu procentus nepalielina - izmaiņas, kuras kredītņēmējs redz savos ikmēneša kredītmaksājumos (tie mazliet palielinās vai samazinās), ir saistītas ar starpbanku likmes (Rigibor, Libor vai Euribor) svārstībām, ko banka nevar ietekmēt. Piemēram, pēdējos mēnešos Eiropas Centrālā banka ir būtiski pazeminājusi Euribor likmi, tādēļ daudziem kredītņēmējiem ir samazinājusies ikmēneša maksājumu summa, bet bankas pievienotā procentu likme ir palikusi nemainīga – iepriekšējā līmenī.»
Procentu likme var tikt mainīta, ja, mainoties aizdevuma ņēmēja maksātspējai, tiek mainīti kredīta nosacījumi kopumā, taču tādā gadījumā tas tiek fiksēts rakstiski, savstarpēji vienojoties bankai un kredītņēmējam.
Savukārt A.Paegle, «Parex banka», piebilst: «Kopējā procentu likme sastāv no mainīgās un nemainīgās daļas. Procentu likmes mainīgā daļa (EUR Libor, USD Libor, LVL Rigibor) tiek fiksēta uz konkrētu periodu (visbiežāk 3 vai 6 mēneši), un attiecīgi pēc 3 vai 6 mēnešiem tā tiek fiksēta uz nākamo periodu. Mainīgās procentu likmes daļas svārstības ir atkarīgas no starpbanku naudas tirgus likmēm. Bankas noteiktā fiksētā procentu likmes daļa ir nemainīga. Ja tiek grozīta bankas fiksētā procentu likmes daļa, par šīm izmaiņām tiek slēgta rakstiska vienošanās pie kredīta līguma.»
Kredītu restrukturizācija
Viens no banku biežāk piedāvātajiem risinājumiem grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem ir kredītu restrukturizācija. Agnese Paegle skaidro: «Kredītu restrukturizācija ir kredīta līgumā iekļauto esošo nosacījumu pārskatīšana (izmaiņu veikšana), tajā skaitā kredīta pamatsummas maksājumu atlikšana, samazināšana, kredīta termiņa pagarināšana, kredīta valūtas maiņa un citas izmaiņas.»
Kredīta restrukturizācija atbilstoši kredītņēmēja gaidāmo ienākumu plūsmai, iespēja izmantot maksājuma atlikšanu, kredītbrīvdienas un procentu likmju pārskatīšana – tie ir iespējamie risinājumi, kurus bankas piedāvā klientiem gadījumos, kad vajadzīgs neilgs atelpas brīdis. Piemēram, lai atrastu jaunu darbu vai nokārtotu citas kredītsaistības, taču rēķinoties, ka pēc kredītbrīvdienu perioda beigām klients varēs turpināt regulāri veikt maksājumus.
Mareks Bažovskis, «DnB NORD Banka», uzsver: «Nonākot grūtībās, svarīgākais ir ne tik daudz domāt par īstermiņa iespējām un esošās situācijas atvieglošanu, bet gan rast risinājumus ilgtermiņā.» Vienlaicīgi Bažovskis apstiprina, ka banka vienpersoniski mainīt līguma nosacījumus nekādā gadījumā nevar: «Līgumos ir atrunāti gadījumi, kad banka ir tiesīga mainīt nosacījumus, taču tas jebkurā gadījumā nenotiek vienpersoniski, jo līgumu ir parakstījušas abas puses, abpusēji piekrītot tajā ietvertajiem nosacījumiem. Vienpersoniski mainīt banka neko nevar.»
Noslēgumā banku pārstāvji atgādina, cik svarīgi ir kredītņēmējam pašam izrādīt iniciatīvu un savlaicīgi nākt pie bankas runāt par radušos situāciju, kā arī turpmāk regulāri informēt banku par situācijas attīstību. Tiek uzsvērts, ka kredītņēmējam izdevīgāko risinājumu var rast tikai abpusēji sadarbojoties.
Informācijai. Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Nozares eksperti uzskata, ka piedāvātais risinājums nav pietiekams. Kredītu tirgus sakārtošanai būtu nepieciešams steidzami izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas likumu, līdzsvarojot kredītņēmēju un kredītdevēju intereses.