Pats jocīgākais un arī skumjākais manā dzīvē ir tas, ka tajā vienīgajā brīdī savā mūžā, kad gribēju visu mainīt, kad biju ar mieru lauzt visu savu dzīvi, pat iet prom no pilsētas, atteikties no karjeras... man nenoticēja. Nobijās no manas brīvības.
Vīrieši baidās no brīvām sievietēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas ir tas mūžīgais jautājums par to, ko vīrietis meklē sievietē. Ko cilvēks meklē cilvēkā. Kāpēc un ko sajūt par savējo. Nesen runājos ar vienu pavisam jaunu puisi. Runājām par dzīvi, par attiecībām, par visu ko. Un zini — viņš, lai cik arī ir jauns un nepieredzējis, labi zina: viņa sieva nekad nebūs no brīvajām sievietēm. Viņa būs mierīga mājās sēdētāja, kas rūpēsies par ģimenes mieru. Taču viņš arī, lai gan nemaz vēl nedomā precēties, labi zina, ka, iespējams, kādreiz vēlētos sev tādu mīļāko kā es.
Tas ir brīvo sieviešu lāsts. Es brīvību nedomāju kā īpaši frivolu izturēšanos vai vaļīgu dzīvesveidu, es runāju par iekšējo brīvību, kas neļauj mierīgi sēdēt mājās, kas liek dzīvē meklēt visdažādākā veida pieredzi un kas ļauj sajusties laimīgam, Kaut arī tevi bieži nesaprot un pārprot.
Jā, mans mūža vīrietis man nenoticēja. Nenoticēja, ka varēšu dzīvot tikai viņam. Nesaprata, ka dzīvot aktīvu sabiedrisko dzīvi tieši to arī nozīmē — būt aktīvai, bieži būt sabiedrībā, skatīties, vērot, uzzināt Ka vakarā nebūt mājās nenozīmē pavadīt šo vakaru kopā ar mīļāko. Ka darbā iet ēst kopā ar vīriešiem nozīmē iet ēst kopā ar kolēģiem, jo sieviešu kolēģu vispār nav. Un tā es viņu pazaudēju.
Sekss un mīlestība — tās ir divas dažādas lietas. Un, ja to apzinās, tad dzīvē ir daudz mazāk problēmu. Man ir vairāki mīļākie. Mēs tiekamies un tad atkal šķiramies, un nākamreiz satiekamies varbūt pēc vairākām nedēļām, varbūt pat pēc ilgāka laika. Mūs nekas nesaista — tikai tas, ka kopā būt ir pietiekami interesanti un gultā ir patiešām labi.
Kad mēs mīlējamies, es vienkārši atbrīvojos un neko nedomāju. Jo, ja es domāšu, nekas nesanāks. Varbūt tāpēc arī mīlestība dažreiz traucē. Traucē izjust ekstāzi seksa. Jo, ja tu mīli, tad visu laiku tomēr domā par otru cilvēku un gribi viņam sagādāt baudu.
Izbaudīt mīlestību var arī bez seksa. Mīlestībā mēs paciešam, saprotam, piedodam. Upurējam sevi, darot otru laimīgu. Un tomēr — jo tuvāki mēs esam, jo vairāk viens otru sāpinām. Starp mīļākajiem ir attālums. Tas palīdz saglabāt interesi un vienlaikus neļauj otram nodarīt pāri.
Es labi zinu, ka mani mīļākie satiekas arī ar citām sievietēm. Tas mani nesāpina. Mums ir tādas attiecības, ka mēs par to runājam — it kā starp citu, bet patiesībā tāpēc, ka pietiekami uzticamies viens otram. Man stāsta par iemīlēšanos. Stāsta par nākamo sievieti, kuru nolēmis pavedināt, lai papildinātu savu sieviešu sarakstu. Saka arī, ka tāpat zina, ka viņa nebūs labāka par mani, bet mednieka instinkts ir mednieka instinkts...