Kāpēc mēs mīlam savus draugus

FOTO: Reuters/Scanpix

Akceptēšana, rūpes, interese, iecietība — tas vēl nav viss. Draudzības noslēpums un «ķīmija» ir — mēs mīlam cilvēkus nevis par spīti, bet ar visām viņu īpatnībām (un dažkārt pat tieši to dēļ).

Dabiski, nodevība ir nāves grēks, izņemot vienu vienas reizes paklupienu. Bet citādi uzticēšanās kredīts ir praktiski neierobežots. Tik daudz riska prieka jums sevī jāatrod, lai paļautos uz otru cilvēku bez priekšnoteikumiem. Citādi attiecības paliek seklas un remdenas. Ja draudzība gaist, jāpavēro uzmanīgāk arī pašam sevi.

Vai atstājam pietiekami daudz telpas pārmaiņām? Viena draudzene kļūst par māti, otra pārceļas uz citu pilsētu, trešā pēkšņi lielāko daļu laika atvēl darbam.

Patiesa saikne netrūkst, mainoties dzīves apstākļiem. Kas gan traucē sarīkot vakarēšanu jaunās māmiņas virtuvē? Vai arī ar draudzeni, kas nodevusies karjeras veidošanai, parunāties pa telefonu, nespiežot viņu izbrīvēties, lai tiktos klātienē? Draudzība aug no vēlmes piedalīties otra cilvēka dzīvē — kaut vai distancēti.

Tīkls dzīvei

Tas, kurš laika gaitā izveidojis paša izvēlētu tuvu cilvēku kopu, ir apbruņots visiem dzīves gadījumiem. Tajā var būt:

  • 20 gadu vecāka draudzene, kurai ir citāds viedoklis par dažādām lietām;
  • aizrautīga pavedinātāja, kas iesaista mūs trakulībās;
  • psiholoģe amatiere, kas analizē mūsu krīzes;
  • labākais draugs, kas izskaidro vīriešu jūtu pasaules savādības.

Atklātība un bezaispriedumainība šādā kopībā ir alfa un omega. Lielākā daļa jaunu pazīšanos paliek tikai lietišķā līmenī (arī tas ir normāli), citas izaug par draudzību.

Tāpat kā lielās ģimenēs, arī draugi neiztiek bez kašķiem. Bet katrs ir vienreizējs, neviens nav lieks. Ne jau velti seriāli par draudzības tēmu ir tik populāri. Kāpēc? Tāpēc, ka draugi ir kaut kas brīnišķīgs!

Uz augšu