Nonākot recesijā pēc ekonomikas pārkaršanas iepriekšējos gados, paredzams, ka Latvijas tautsaimniecība jau šoruden saskarsies ar mērenu cenu kritumu — deflāciju, tomēr tas nebūs ilgstošs process. Atkopjoties pasaules ekonomikai, arī Latvijā atgriezīsimies pie zemas inflācijas, norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomiskās analīzes daļas vecākā ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Latvijas Banka norāda uz «deflācijas spirāles» draudiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par nopietnu problēmu tautsaimniecībai deflācija var kļūt tad, ja izveidojas tā sauktā deflācijas spirāle, ko uztur arvien tālāka ekonomikas un cenu krituma gaidas, norāda Latvijas Bankas pārstāve. Proti, cenu kritumam iestrādājoties tirgus dalībnieku, pircēju gaidās, tiek atlikti patēriņa un investīciju izdevumi — visi atliek pirkumus, gaidot tālāku cenu samazinājumu.
Kalnbērziņa gan atzīmē, ka Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai šāds risks ir mazāks nekā lielām, uz iekšējo pieprasījumu balstītām tautsaimniecībām. Tas tāpēc, ka lielās importa atkarības dēļ esam saistīti ar cenu līmeni un pārmaiņām partnervalstīs. Tātad cenas Latvijā tieši ietekmēšot izaugsmes atgriešanās Eiropas Savienībā, kam sekos mērens cenu kāpums.
Viņa norāda, ka pircējam, patērētājam deflācija tautsaimniecības un algu līmeņa krituma apstākļos ir zināms atvieglojums, jo cenas samazinās. Uzņēmumiem ir gan vajadzība, gan iespēja mazināt ražīgumam neatbilstošo algu līmeni un augsto izdevumu un lielā pieprasījuma uzskrūvētās cenas, skaidro ekonomiste.
Deflācijas laikā uzņēmumi arī paaugstinās ražīgumu, nodrošinot iepriekšējās produkcijas ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu ar mazākiem izdevumiem, mainot produktus un pakalpojumus, padarot efektīvākas piegādes u. c. Tas nozīmē, ka šos apstākļus labāk pārdzīvos un stiprināsies uzņēmumi, kuriem jau iepriekš bijusi ilgtermiņa stratēģija, atzīmē Kalnbērziņa.
Viņa arī uzsver, ka cenu kritums kādā mēnesī vai pāris mēnešos nav uzskatāms par deflāciju. Mēdz būt, ka vispārējais cenu līmenis krītas vasaras mēnešos liela pārtikas piedāvājuma dēļ vai janvārī, krītoties pieprasījumam pēc gada nogales iepirkšanās. Taču par deflāciju runā, kad cenu kritums jau nomērāms pret iepriekšējo gadu un kad šāda situācija saglabājas ilgāku laiku, vismaz vienu gadu, atzīmē Kalnbērziņa.