Jau tuvākajā nākotnē ir sagaidāma deflācija, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie ekonomisti.
Ekonomisti jau tuvākajā laikā prognozē deflāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris norādīja, ka jau septembrī ir sagaidāma deflācija. «Patlaban deflācija jau reāli notiek, bet statistikā tā varētu parādīties jau nākamajā periodā.»
Viņš uzskata, ka šobrīd cenu kritums kompensē to straujo augšupeju, ko veidoja pārmērīgais pieprasījums, tāpēc šobrīd ir būtiski, kurā līmenī cenas nostabilizēsies.
«To mācību stundu, cik inflācija ir slikta, mēs jau esam izgājuši, būtu labāk, ja deflācijas stundu iziet nevajadzētu. Optimistiski skatoties, būtu ļoti labi, ja mēs inflāciju saglabātu 0% robežās, bet, reālistiski domājot, izskatās, ka mēs «iebrauksim» deflācijā,» norādīja Kehris.
Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA prognozēja, ka, ja nebūs lata devalvācijas, tad jau drīzumā ir sagaidāma deflācija. Viņš arī uzskata, ka cenas joprojām nav nokritušas pietiekami, īpaši būvniecībā, kur tās bija augušas nepamatoti.
Rungainis arī uzskata, ka ietekmi uz inflāciju atstāj arī tas, ka «mēs joprojām nepamatoti maksājam augstākas cenas par siltumenerģiju un gāzi», kas, viņa skatījumā, situāciju tikai pasliktina.
Savukārt ekonomists Roberts Remess sacīja, ka līdz ar straujo iekšējā tirgus sašaurināšanos inflācija joprojām samazināsies, bet deflācija būtu sagaidāma rudens un ziemas periodā.
«Vēl pirms gada mēs būtu priecājušies par šādiem inflācijas rādītājiem, bet, ja sāksies deflācija, tad ne ekonomikai un īpaši budžetam tas nav nekas pozitīvs, jo tas samazina arī potenciālos budžeta ieņēmumus,» sacīja Remess.
«Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka patēriņa cenas kritušas jau ceturto mēnesi pēc kārtas, galvenokārt iekšzemes pieprasījuma krituma ietekmē, kas spiež uzņēmumus samazināt cenas, lai bremzētu pārdošanas apjoma kritumu, kurš pretējā gadījumā būtu vēl dramatiskāks.
«Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi jūlijā sperts vēl viens solis deflācijas virzienā. Cenu kritums ir laba ziņa patērētājiem, jo palīdz bremzēt reālās pirktspējas kritumu. Ekonomikā kopumā cenu kritums palīdz samazināt iekšzemes kopprodukta kritumu, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt,» norāda Strazds.
Viņš arī uzskata, ka rudenī cenu krituma tendence varētu vēl pastiprināties. «Visticamāk, jau septembrī gada inflācija būs tuva nullei, bet oktobra statistika uzrādīs cenu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Savukārt gada beigās deflācija varētu sasniegt jau aptuveni 4% salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri,» prognozē Strazds.
LETA jau ziņoja, ka šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm gada inflācija Latvijā jūlijā bija 1,2%, bet pakalpojumiem - 5,7%.
Šī gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 3,4%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2009.gada jūlijā, salīdzinot ar 2009.gada jūniju, samazinājās par 0,6 %. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 9,1%.
Kā ziņots, precēm gada inflācija Latvijā jūnijā bija 2%, bet pakalpojumiem - 7,1%, savukārt maijā patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 4,7%, bet aprīlī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 6,2%. Precēm gada inflācija aprīlī bija 4,8%, bet pakalpojumiem - 9,8%.