Latvijā ir ceturtais zemākais nodokļu slogs starp ES valstīm

Ziņojumā teikts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir viens no zemākajiem nodokļa sloga rādītājiem - 30,5%, kas ir ceturtais zemākais rādītājs ES un par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. Tik krasas atšķirības izraisa ne tikai zemas nodokļu likmes salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, bet arī samērā augsta nodokļu nemaksāšana, kas norāda uz būtiskām atšķirībām attiecībā uz atsevišķiem principiem nodokļu iekasēšanā, teikts ziņojumā.

Savukārt attiecībā uz kopējo nodokļu struktūru un atsevišķiem nodokļu veidiem pastāv būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Ziņojumā atzīts, ka vecajās ES dalībvalstīs nodokļu slogs parasti ir lielāks nekā jaunajās, turklāt tiešo nodokļu īpatsvars jaunajās dalībvalstīs parasti ir daudz zemāks nekā vecajās dalībvalstīs, kurās kopējā nodokļu struktūra no tiešo, netiešo nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumiem ir samērā līdzīga.

Latvijā, līdzīgi kā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, patēriņa nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir augstāks nekā vecajās ES dalībvalstīs, bet īpatsvars ieņēmumiem no kapitāla, īpaši no mājsaimniecībām, ir ļoti zems, kas ir izskaidrojams ar zemu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (15% pret vidēji 23,5% ES dalībvalstīs), dividenžu, kapitāla un kapitāla pieauguma neaplikšanu ar nodokļiem, nelielo īpašuma nodokļa īpatsvaru u.c.

Ziņojumā minēts, ka darbaspēka nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos Latvijā ir līdzīgs kā citās ES dalībvalstīs, bet nodokļu atšķirības rādītājs jeb tā sauktā nodokļu plaisa, kas raksturo atšķirību starp darbaspēka izmaksām darba devējam un strādājošo saņemto algu Latvijā, ir virs vidējā (41,2% pret 37,1% ES25). Aprēķini liecina par īpaši augstu nodokļu plaisu zemiem un vidējiem ienākumiem, kas ir viens no nevienlīdzības pieauguma iemesliem. Turklāt darbaspēka efektīvā likme ir zem ES jauno un veco dalībvalstu vidējā līmeņa (31% pret aptuveni 36,5%), kas komplektā ar zemu neapliekamo minimumu apstiprina problēmas ar administrēšanu, piemēram, aplokšņu algas, vēsta EM sagatavotais ziņojums.

«Latvijā pašlaik ir nesabalansēta nodokļu struktūra, ko izraisījusi gan pasaules ekonomikas ietekme uz vietējo tirgu, gan arī līdzšinējā iekšējā fiskālā politika, kas nav pietiekami koordinēta nepietiekamo uzkrājumu dēļ. Ņemot to vērā, ir nepieciešamas būtiskas reformas nodokļu sistēmā, stiprinot Latvijas konkurētspēju, sekmējot sabalansētas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot valsts finanšu stabilitāti,» uzskata EM.

Ziņojumā atzīts, ka kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ, kas vēl joprojām turpina pasliktināties. Jāņem arī vērā, ka nodokļu sloga paaugstināšana bremzētu uzņēmējdarbības aktivitāti laikā, kad Latvija piedzīvo būtisku ekonomikas kritumu. Līdz ar to pamatā ir jārisina jautājums, kā ar rūkošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt galvenās valsts funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā jānodrošina gan taisnīgāka esošā nodokļu sloga sadale, gan ar nodokļu politiku jānodrošina līdzsvarota ekonomikas attīstība, veicinot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā un to eksportu, teikts ziņojumā.

Ministrijā norāda - lai veiksmīgi realizētu nodokļu sistēmas reformas, jāievēro vairāki principi. Pirmkārt, nepieciešams ilgtermiņa skats, kas nozīmē stabilitāti un prognozējamību. Otrkārt, vajadzīga skaidra un pārdomāta mērķu un rīcības komunikācija. Treškārt, nodokļu politikas izmaiņām ir jābūt tādām, lai tās atbalstītu vai vismaz netraucētu eksporta nozaru attīstībai, nemazinātu vietējo uzņēmēju konkurētspēju vietējā tirgū.

Nodokļu politikai jābūt samērojamai, izlīdzinot nodokļu slogu, kā arī relatīvi viegli administrējamai un nodokļu likmēm jābūt samērojamām Baltijas valstu ietvaros.

«Nodokļu politikas stabilitāte, prognozējamība un sakārtotība ne tikai Latvijā, bet arī lielākā reģionā, piemēram, Baltijas reģionā, ir viens no faktoriem ekonomisko subjektu racionālai rīcībai, kura tiešā vai netiešā veidā ir vērsta uz iekšzemes kopprodukta paaugstināšanu un ekonomikas stabilu attīstību, tādēļ jādefinē nodokļu sistēmas vidēja termiņa mērķi un principi, kā arī jācenšas tos ieviest pēc iespējas vienlaicīgi, saglabājot ilgstoši nemainīgus. Tas sekmētu gan ārvalstu, gan vietējo investīcijas pieplūdi, kā arī atvieglotu uzņēmējiem izpratni par savas darbības iespējamām nākotnes attīstības perspektīvām. Turklāt, veicot nodokļu izmaiņas, it īpaši patēriņa nodokļu, būtu jāņem vērā, ka Baltijas valstu tirgus ir vienots, tādēļ jāveido koordinēta nodokļu vide Baltijas valstu starpā. Šāda koordinēta nodokļu vide spētu nodrošināt konkurētspēju plašākā reģionā, piesaistot arī tādus ārvalstu investorus, kuriem katras atsevišķas Baltijas valsts tirgus ir pārāk mazs,» klāstīts ziņojumā.

EM uzsver, ka, veicot nodokļu izmaiņas, pārdalot nodokļu slogu, uzsvars jāliek uz tādiem nodokļiem, kurus ir vieglāk iekasēt, ar plašu apliekamo bāzi un izvairoties no neskaitāmiem izņēmumiem, kas padara nodokļu sistēmu sadrumstalotu.

Valdība ar ziņojumu iepazīsies otrdien, 15.septembrī, kad arī lems par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām.