Ekonomists: partiju savstarpējo attiecību noskaidrošana ir neizbēgama

Komentējot pēdējo nedēļu notikumus ap koalīcijas veidošanu, kad vienu brīdi kādai no partijām tiek sniegts uzaicinājums piedalīties koalīcijā, bet vēlāk tas tiek noraidīts, viņš izmantoja salīdzinājumu ar bērniem, kuriem ik pa laikam nākas mainīt bērnudārzus vai skolas. Proti, katru reizi, kad ir jauna grupiņa, bērnudārzs vai klase, ir pilnīgi normāli, ja bērni, īpaši - zēni, strukturē un noskaidro attiecības, lai saprastu, kurš ir kurš, kurš ir skaļāks un stiprāks.

Viņaprāt, arī patlaban valdības koalīcijas izveidē notiekošais ir skaidrojams ar attiecību noskaidrošanu un strukturēšanu. «Ir jauna Saeima, un jaunai Saeimai ir jāatbild uz jautājumiem, ar kuriem draudzējamies, ar kuriem nedraudzējas un kāpēc. Attiecību noskaidrošana ir neizbēgama,» uzskata ekonomists.

Dombrovskis norādīja, ka uzreiz pēc vēlēšanām bija skaidrs, ka koalīciju veidos vēlēšanās uzvarējusī «Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Taču, viņaprāt, pēdējo nedēļu neskaidrība par galējo koalīcijas sastāvu diez vai radīs kādus negatīvus signālus starptautiskajā vidē vai ietekmēs Latvijas ekonomikas virzību.

Tāpat viņa skatījumā arī nākamā gada budžeta izveidi politiskās peripetijas neietekmēs, jo «par to viss jau tāpat ir skaidrs un bija skaidrs pat jau pirms vēlēšanām».

Pēc viņa sacītā, variantu budžeta izveidei neesot daudz un vienīgā opcija būtu valdības padarītais mājasdarbs, bet tas lielos vilcienos neesot paveikts. Noprotams, ka ar mājasdarbu viņš saprot strukturālās reformas, kuru iztrūkuma gadījumā mūs sagaida mehāniskā budžeta samazināšana.

Dombrovskis uzskata, ka, lai arī atbildīgās institūcijas un ministri nav sniegušas skaidras atbildes, kā tiks konsolidēts 2011.gada budžets, par to viss ir skaidrs.

Budžeta konsolidācijai esot divi varianti. Pirmkārt, var veikt mehānisko budžeta samazināšanu, paceļot nodokļu likmes, ieviešot jaunas, samazinot atalgojumu un pensijas. Otrkārt, var veikt «slavenās» strukturālās reformas, taču šajā gadījumā esot jābūt cilvēkiem, kas saprot, kā konkrētajā jomā darīt to pašu ar mazākiem resursiem, izstrādā problēmai piemērotāko risinājumus un arī ievieš tos.

Strukturālo reformu veikšanai esot nepieciešams vismaz gads, bet mums līdz 2011.gadam ir atlikuši tikai divi mēneši, un papildus laika resursiem esot jābūt arī kvalificētiem cilvēkiem, kuri to var paveikt, tāpēc, visticamāk, valdība īstenošot mehānisko budžeta samazināšanu, darot tās lietas, kas jau ne reizi vien minētas - nekustamā īpašuma nodokļa celšana, jauns nodoklis luksus automašīnām un, ja tas nestrādās, tiks palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Bažas par to, vai Latvijas ierēdniecībā ir atrodami pietiekami kvalificēti cilvēki, Dombrovskim radušās, jo arī iepriekš Latvijā reformas veiktas, nevis pamatojoties uz pašu paveikto, bet gan par pamatu ņemot Pasaules Bankas (PB) rekomendācijas.

«Rekomendācijas strukturālajām reformām ir jāizstrādā, un valsts sektora kapacitāte jau iepriekš nebija izcila, un pēc algu un darbinieku skaita samazināšanas varētu iet vēl grūtāk. Man būtu ļoti interesanti redzēt, no kurienes nāks tādas strukturālās reformas un to plāni,» atzina eksperts.

Pēc viņa aplēsēm, paceļot nekustamā īpašuma nodokļus un atceļot samazinātās PVN likmes, varētu gūt 100 miljonu latu fiskālo efektu, Valsts kancelejas veiktā audita ieviešana sniegtu vēl aptuveni tikpat, bet 100 miljonus latu valdība varētu konsolidēt atceļot iemaksas pensiju otrajā līmenī. «Ja trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rezultāti būs labāki nekā prognozēts, kā, visticamāk, arī būs, nākamā gada budžeta konsolidācija būs vajadzīga 300-350 miljonu latu apmērā,» pieļāva Dombrovskis.