SC: Vilks bija ilggadējs zviedru banku ideoloģiskais rupors

«Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, kam sekoja finanšu resursu ieplūdes lavīna Latvijas ekonomikā, «SEB banka» - līdztekus «Swedbank» - faktiski darbojusies kā alternatīva centrālā banka. Vēl 2007.gada vasarā abas minētās bankas grupas vadības līmenī publiski deklarēja, ka Latvija ir to «mājas tirgus» un ka tās apzinās šo īpašo lomu Latvijas finanšu sistēmā,» norāda Strazds.

Kā apgalvo politiķis, SDP «Saskaņa», kā arī ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka skandināvu bankas šo funkciju nav veikušas pēc labākās sirdsapziņas, nerēķinoties ar Latvijas ekonomikas ilgtermiņa interesēm. «No vienas puses, šo banku bezatbildīgā un alkatīgā kredītpolitika aktīvi veicināja spekulatīvas burbuļekonomikas veidošanos, radot neilgtspējīgu un nekonkurētspējīgu reālās ekonomikas strukturālo ietvaru; no otras puses, arī šodien, Latvijai cīnoties ar šīs destruktīvās politikas izraisītās ekonomiskās katastrofas sekām, skandināvu banku kredītpolitika neliecina par vēlmi uzņemties līdzatbildību par pieļautajām kļūdām un demonstrēt iniciatīvu jaunas, ilgtspējīgas ekonomiskās struktūras izveidē.«

Savu Stokholmas priekšnieku uzdevumā vadošo banku analītiskais aparāts, ieskaitot Vilku un viņa ekonomistu komandu, darbojas kā labi ieeļļots sabiedrisko attiecību veidošanas mehānisms, kura uzdevums ir, radoši manipulējot ekonomikas teoriju un statistikas datus, leģitimizēt ārvalstu banku bezatbildīgo politiku Latvijā. Šo manipulāciju mērķis ir ideoloģiski pamatot Latvijas ekonomiku iznīcinošo, bet bankām viennozīmīgi izdevīgo iekšējās devalvācijas stratēģiju. Turklāt Latvijas mediju specifikas dēļ banku lobijs ir faktiski monopolizējis valsts ekonomiskās politikas diskusiju publiskajā telpā, skaidro SDP «Saskaņa» valdes loceklis.

«Uzskatām, ka Vilka kungs savas līdzšinējās profesionālās darbības dēļ atrodas interešu konfliktā, kas mūsu izpratnē viņu diskvalificē virzīšanai uz kritiski svarīgo finanšu ministra posteni. Pašlaik izšķiroši svarīga ir spēja pieņemt neitrālus un objektīvus lēmumus, kā arī abstrahēties no viena finanšu sistēmas spēlētāja - komercbanku sektora - redzējuma par Latvijas reālās ekonomikas attīstību. Ar nožēlu konstatējam, ka premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis («Vienotība») šo interešu konfliktu nesaredz un ir gatavs finanšu jomu uzticēt cilvēkam, kas lielā mērā simbolizē ciešā ārvalstu saimnieku pavadā strādājoša vietējā baņķiera tēlu ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām,» norāda «Saskaņas» pārstāvis.

Kā ziņots, apvienība «Vienotība» šodien pēc valdes sēdes paziņoja savus ministru amatu kandidātus topošajā premjera Dombrovska valdībā.

Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, finanšu ministra amatam tiks virzīts bijušais «SEB bankas» ekonomists Vilks, bet ekonomikas ministra amatam - jau esošais ministrs Artis Kampars (JL).

Ārlietu ministra amatam «Vienotība» virzīs «Pilsoniskās savienības» līderi Ģirtu Valdi Kristovski, bet aizsardzības ministra amatam - bijušo ārlietu ministru Arti Pabriku (SCP). Uz tieslietu ministra amatu pretendēs Aigars Štokenbergs (SCP).

Iekšlietu ministra amatam tiks virzīta esošā ministre Linda Mūrniece (JL), savukārt uz kultūras ministra posteni pretendēs Sarmīte Ēlerte (PS).

Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos «Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ZZS tiks atvēlētas sešas, bet «Vienotības» pārziņā būs septiņas ministrijas, - to vakar pēc abu partiju pārstāvju tikšanās sacīja topošās valdības iespējamais vadītājs Dombrovskis.