S 5.12.2020.

PVD ir ierocis dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, taču to neprasīja

FOTO: AFP/LETA

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā ir speciāla ierīce dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai no attāluma, taču pēc lācenes Mades izbēgšanas no Līgatnes dabas taku voljēra neviens nevērsās PVD un neprasīja to. Mednieki savukārt ažiotāžu ap Madi uzskata par neadekvātu.

Pievienots mednieku viedoklis

Šaut var no 25-30 m attāluma

Kā apstiprināja Iekšlietu ministrijas pārstāve Ieva Rekšņa, Nodrošinājuma valsts aģentūra valsts materiālajām rezervēm savulaik iegādājusies vienu tālinjektora ierīci dzīvnieku imobilizēšanai un nodevusi to PVD lietošanā.

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis atzina, ka pārvaldes rīcībā ir šāds tālinjektors. Normālos apstākļos ar to varot bez problēmām iemidzināt dzīvniekus, izšaujot šautriņu no 25-30 metru attāluma.

Tomēr pēc lācenes Mades izbēgšanas no voljēra neviens neesot vērsies PVD Ziemeļvidzemes pārvaldē, lai paprasītu šo tālinjektoru, un tas pārvaldes vadītāju pat nedaudz izbrīnījis. «Laikam viņiem nav zināms, kas kurai iestādei ir,» telefonsarunā sacīja Ulmanis.

Komunicēt normāli liedz procedūra

Jautāts, vai PVD darbinieki paši nav piedāvājuši lācenes tvarstītājiem palīdzību, Ulmanis atbildēja, ka uzzinājis par izbēgušo dzīvnieku tikai no plašsaziņas līdzekļiem, taču valsts iestāžu komunikācija nenotiek caur medijiem, tai ir citāda procedūra.

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs atcerējās, ka aptuveni pirms četriem gadiem šāds dienesta rīcībā esošs tālinjektors izmantots kāda Ramatā klaiņojoša lāča īslaicīgai iemidzināšanai, lai pēc tam nogādātu dzīvnieku citā vietā.

Turklāt šāds tālinjektors ir arī vairākiem citiem dienestiem Latvijā, atzina Ulmanis. Viņš atklāja, ka tas varētu maksāt ap 300-400 latiem.

Kā ziņots, šā gada 22.aprīlī, izrokoties zem iežogojuma, no Līgatnes dabas taku voljēra atkārtoti izbēga lācene Made. Pirmo reizi viņa brīvsolī devās pērn augustā. Toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz «mājām».

Taču otrā bēgšanas reize Madei izrādījās liktenīga. Divas dienas nespējot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu, tika pieņemts lēmums viņu nošaut, jo dzīvnieks esot radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem. Mades tvarstītāji norādīja, ka viņu rīcībā arī neesot bijis instrumenta lāča īslaicīgai iemidzināšanai no attāluma.

Tas nav bijis viegls lēmums

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts vēlāk atzina, ka lēmums likvidēt Madi nebija viegls un speciālisti ar to nelepojas, taču cits risinājums neesot bijis iespējams, jo dzīvnieks atradies pārāk tālu no Līgatnes dabas taku teritorijas un situācija kļuvusi nekontrolējama.

Sākotnēji izskanēja informācija: lai veiktu šāvienus ar miega ampulām, šāvējam ir jāatrodas vismaz 10 metru attālumā no dzīvnieka. Turklāt speciālisti konstatējuši, ka iemidzināšana nav iespējama, ņemot vērā riskus, ko rada pakāpeniskā miega zāļu iedarbība un neprognozējamā dzīvnieka rīcība pēc šāviena.

Dienu pēc lācenes nogalināšanas advokāts Saulvedis Vārpiņš vērsās Valsts policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu saistībā ar Mades bēdīgo likteni.

Mednieki ažiotāžu ap Madi uzskata par neadekvātu

Ažiotāža ap lācenes Mades nošaušanu, padarot medniekus par galvenajiem vaininiekiem, ir neadekvāta, teikts mednieku organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Mednieki norāda, ka tās neesot bijušas medības, tādēļ «absolūti nepieņemama ir visu mednieku un ar medniekiem saistīto cilvēku apsaukāšana par slepkavām». Tāpat neesot pieļaujama arī konkrētā liktenīgo šāvienu izdarījušā mednieka jebkāda nomelnošana vai vajāšana.

«Šis mednieks bija labas gribas vadīts amatpersonu pieaicināts brīvprātīgs palīgs, kurš rīkojās atbilstoši šo amatpersonu lēmumam,» uzsver paziņojuma autori.

Atklātajā vēstulē, ko parakstījis biedrības «Medniekiem.lv» valdes priekšsēdētājs Andris Zariņš, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Pencis, Latvijas Mednieku asociācijas pilnvarotais valdes loceklis Ainārs Zvejnieks un SIA «Purnavu muiža» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, uzsvērts, ka mednieki patlaban Latvijā ir vienīgais reālais spēks, kam pietiek gan prasmes, gan aprīkojuma, gan drosmes brīžos, kad sabiedrības drošības intereses saduras ar savvaļas vai pieradinātu nekontrolējamu dzīvnieku radītiem draudiem.

«Tas, iespējams, nav pareizi, bet tā ir realitāte. Taču, raugoties no otras puses, tieši mednieki sataupa ļoti daudz nodokļu maksātāju naudas, kas citādi būtu jātērē apmaksātām šāvēju brigādēm, jo bez tādām neiztikt. Te brīvībā izlaužas pieradināts lācis, te traka lapsa sakaujas ar ķēdes suni, te vilks iemaldās pilsētas centrā,» sacīts paziņojumā.

Medniekus iesaista tikai seku likvidēšanā

Viņuprāt, Latvijas atbildīgo dienestu nesagatavotība un neprofesionalitāte novedot pie tā, ka šādos un līdzīgos gadījumos rodas sekas, kuru likvidēšanā - nepatīkamākā, melnā darba veikšanā - tiek iesaistīti mednieki.

Aicināti palīgā, mednieki neatsakot, kaut arī šādas situācijas nevienam nepatīkot un nav arī precīzi noteiktas normatīvajos aktos.

«Mednieki sabiedrības drošības vārdā parasti ir gatavi ziedot savu laiku, savu naudu, likt uz spēles savu veselību un varbūt pat dzīvību,» norāda mednieki.

Lācenes Mades gadījums kārtējo reizi pierādot, ka Latvijā visvairāk nepieciešama tieši ar medībām, dabu un dzīvniekiem nesaistītās sabiedrības daļas izglītošana, nevis citas mūsu sabiedrības daļas - mednieku - padarīšana par grēkāžiem teju ik reizi, kad vārds «mednieks» atainojas plašsaziņas līdzekļos. Turklāt medniekus pārstāvošās organizācijas Latvijā pauž gatavību nākt talkā sabiedrībai, arī atbildot uz jautājumiem un sniedzot savus skaidrojumus.

«Vai tobrīd tas bija vienīgais pareizais lēmums, vai bija iespējami arī citi risinājumi, jāizvērtē profesionāļiem, zoologiem, veterinārārstiem, dzīvnieku kopējiem un Līgatnes dabas taku vadībai. Tāpat, izvērtējot konkrēto gadījumu, jālemj, vai un kādā apmērā jāsoda amatpersonas, kas bija un ir atbildīgas par lāču un citu Līgatnē mītošo dzīvnieku labturību un to cilvēku drošību, kas apmeklē šo parku vai dzīvo šā parka apkārtnē,» piebilst mednieki.

Redaktors iesaka