Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10368830t1h7c57.jpg)
Ar Latvijas nodokļu likumdošanas izmaiņu ātrumu konkurēt spēj tikai tehnoloģiju attīstības temps, šodien preses konferencē atzina grāmatveži.
Grāmatvedības uzskaišu sistēmu uzņēmuma SIA «Andi M» direktors Dmitrijs Muratovs norādīja, ka ne tikai izmaiņu ātrums, bet arī kvalitāte rada ne mazums problēmu grāmatvežiem. Proti, Latvijā nodokļu likumdošana tiek padarīta arvien sarežģītāka un grāmatvežiem nākas aptuveni 30%-40% darbalaika pavadīt, lai tikai saprastu, ko likumdevējs ir domājis, pieņemot vai grozot kādu likumu.
Ekonomikas zinātņu doktore, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) profesore un sertificēta nodokļu konsultante Olga Lukašina uzsvēra, ka uzņēmējiem lielākās problēmas sagādā nevis tas, ka tiek paaugstināts nodokļu slogs, bet gan pretrunas nodokļu likumdošanā, kas savukārt var novest pie soda naudām.
Pēc Lukašinas teiktā, nodokļu likumdošanā joprojām pastāv virkne neskaidrību, kuras paskaidrot nespēj arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), jo tam ar likumu aizliegts tulkot neskaidrības likumdošanā. Tādējādi uzņēmēji un grāmatveži novēloto skaidrojumu dēļ nereti spiesti pieņemt lēmumus, kas vēlāk VID nepatīk un uzņēmējam tiek piemērotas soda un nokavējuma naudas.
Arī praktiskās grāmatvedības speciāliste un biedrības «Kompetents grāmatvedis» priekšsēdētāja Maija Grebenko atzina, ka «Latvijā valda mode likumdošanas izmaiņas pieņemt pēdējā dienā». 30.decembrī ik gadu oficiālais laikraksts «Latvijas Vēstnesis» kļūstot vismaz divreiz biezāks un Jaungada nakti grāmatveži spiesti pavadīt, studējot un analizējot jauninājumus.
«Pretrunas likumdošanā var novērot visu laiku, jo laikam likumdevēji nemaz nezina, ko īsti pieņem, bet skaidrojumus sola dot pēc tam,» secināja Grebenko, norādot, ka šādos apstākļos grāmatveži spiesti strādāt jau vairākus gadus.
«Pērn visu gadu grāmatvežus terorizēja ar dienesta auto nodokli. Šogad izdomāja jaunu nodokli, bet joprojām nav nekādas skaidrības,» kritiska bija Grebenko.
Taujāti, cik lielus zaudējumus likumdošanas pretrunas rada uzņēmējiem, grāmatveži atzina, ka šādu statistiku būtu grūti nosaukt, taču VID uzņēmējiem piemērotās soda naudas pieaugot ik gadu.
Lukašina arī pieļāva, ka bankrotējušo uzņēmumu maksātnespējas pamatā nereti varētu būt tieši VID piemērotie sodi un nodokļu parādi, kas radušies likumdošanas pretrunu rezultātā.
Situācijai grāmatveži vieglu atrisinājumu nesaredz. Arī uz grāmatvežu asociācijām, kas var aktīvāk pārstāvēt nozari, lielas cerības netiek liktas. «Lēmumus pieņem Ministru kabinets un Saeima, kur labākajā gadījumā pieci cilvēki zina un saprot nodokļu likumdošanu,» atzina Lukašina.
Žurnāla «Referents» un «Bizness un Baltija» redaktore, nodokļu konsultante un praktizējošā grāmatvede Maija Aleksejeva uzsvēra, ka situāciju varētu uzlabot lēmumu koordinētāka un izsvērtāka pieņemšana. «Nevajag 30.decembrī pieņemt likumus, kas stājas spēkā 1.janvārī. Lēmumi jāpieņem tā, lai līdz to spēkā stāšanās datumam ir iespējams pilnvērtīgi iepazīties ar izmaiņām,» sacīja Aleksejeva, aicinot nodokļu likumdošanas izmaiņas neveikt steigā.
Lukašina norādīja, ka atsevišķās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir noteikts, ka izmaiņas nodokļu likumdošanā var stāties spēkā tikai gadu pēc grozījumu pieņemšanas. Iespējams, tas būtu risinājums arī Latvijā.