Izmeklētāji Vaškeviča iespējami doto kukuli uzskata par «regulāru maksājumu»

Šī kukuļa došanas epizode arī varētu būt tikai viens posms garākā ķēdē. Pastāv gan varbūtība, ka daudz vairāk iesaistīto personu notvert un tiesāt neizdosies, jo izmeklētāji šaubās, ka Vaškevičs būšot ar mieru plaši dalīties ar informāciju.

Kāds avots Saeimā aģentūrai LETA atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savāktie pierādījumi Vaškeviča aizturēšanai esot pārliecinoši un varētu būt pietiekami viņa notiesāšanai, jo cilvēkam ar šādu reputāciju tāpat vien un bez pamata neviens klāt ķerties nevēlētos.

Kā ziņots, saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju Vaškeviču KNAB darbinieki 31.janvāra vakarā aizturēja kriminālprocesā par kukuļdošanu lielā apmērā. Kā informēja KNAB, neidentificējot aizturēto, vairāk nekā 50 000 eiro (35 000 latu) kukulis dots VID amatpersonai, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām. Sīkāku informāciju par notikušo KNAB pagaidām izmeklēšanas interesēs nesniedz.

Vakar Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāti par Vaškeviča aizturēšanu iztaujāja KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, kura gan bija ieradusies uz sēdi ziņot par pavisam citu jautājumu. Pēc Strīķes lūguma sēdes telpu vajadzēja atstāt žurnālistiem, bet pēc tam apakškomisijas locekļi par apspriesto bija nerunīgi, norādot, ka informācija neesot izpaužama.

Kā ziņots, Strīķe uz Saeimas komisiju bija izsaukta arī dienā, kad KNAB pērnvasar aizturēja «Latvenergo» vadību, taču toreiz viņa uz sēdi neieradās.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien plkst.14 sāka vērtēt Vaškevičam piemērojamo drošības līdzekli.

Vaškevičs savu aizturēšanu uzskata par provokāciju. Ierēdnis jau pirms aizturēšanas vērsās ar iesniegumiem prokuratūrā, KNAB un pie finanšu ministra Andra Vilka (V).

Iesniegumā teikts: «Manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret mani tiek atkārtoti gatavota ievērīga provokācija, kuras mērķis ir panākt, lai es zaudētu pašreizējo darba vietu FM, vai arī pat mani fiziski likvidēt. Manā rīcībā ir iespējamo personu vārdi, kas pret mani veic šīs pretlikumīgās darbības - KNAB darbinieks J.Jurašs, Militārās pretizlūkošanas dienesta darbinieks Maigurs Strīķis un SAB darbinieks A.Sparāns, kurš jau figurē lietā par manas automašīnas spridzināšanu.»

«Ņemot vērā apstākli, ka pret mani jau ir ticis rīkots atentāts 2007.gada 1.maijā un tikai laimīgas sagadīšanās pēc esmu palicis dzīvs, tas, ka mani regulāri novēro un izseko un ka mīklainos apstākļos ir bez vēsts pazudis mans advokāts Ainārs Platacis, tikai apliecina manā rīcībā esošās informācijas patiesumu,» iesniegumā finanšu ministram, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim raksta Vaškevičs.

«Pretējā gadījumā sanāk situācija, ka zināmi personāži, strādājot tiesībsargājošajās institūcijās, izmantojot sev piešķirtās pilnvaras un iespējas, pretlikumīgi un savtīgās interesēs tās izmanto noziedzīgu mērķu vai noziedzīgu grupējumu labā,» raksta Vaškevičs.

Viņš lūdz pienācīgā veidā reaģēt uz iesniegumu, sākt pārbaudes kompetences ietvaros un sniegt informāciju par pārbaužu rezultātiem.

LETA jau ziņoja, ka pēc plašas rezonanses kādreizējais VID ģenerāldirektora vietnieks un bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vaškevičs pērn martā tika pārcelts un sāka darbu FM. Vaškevičs savu amatu VID zaudēja saistībā ar veikto dienesta reorganizāciju.

Janvārī aģentūra LETA ziņoja, ka finanšu ministrs Vilks iecerējis izmaiņas savā ministrijā, līdz ar to Vaškevičam varēja nākties šķirties no amata. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecināja, ka viens no iespējamiem risinājumiem darba attiecību pārtraukšanai ar ierēdni varētu būt principu pārskatīšana prasībās par pielaidi valsts noslēpumam. Vaškevičam atbilstoša līmeņa pielaides nav.