C 3.12.2020.

Baņķieris: pensionāri šantažē sabiedrību

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pensionāri šantažē pārējo sabiedrību ar nevēlēšanos solidarizēties grūtā brīdī, komentārā žurnālam «Kapitāls» uzsver investīciju baņķieris, «IBS Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā, eksperts akcentē, ka valdība «iznieko vēlēšanu uzvaras pacēlumā doto ilgtermiņa dziļo pārmaiņu mandātu īstermiņa politikas konjunktūrismā».

«Iespējams, citādi nemaz nevar, jo reālajai politikai vienmēr ir tuvredzīgs fokuss, bet šauru interešu grupas ir iemācījušās uzurpēt sabiedrības interešu pārstāvību un celt skaļus ļembastus. Tādējādi atkarībā no skaļākajiem kliedzējiem nonāk pat tādi politiskie spēki, kas nav veidojušies tādēļ, lai iedzīvotos uz sabiedrības rēķina. Tie baidās būt nepopulāri šajā šaurajā auditorijā, kura pamanās dezorientēt un tracināt plašākas tautas masas, kas patstāvīgi nespēj vai negrib dziļāk analizēt realitāti,» norāda Rungainis.

Kā piemēru viņš min «vienīgo privileģēto mūsu sabiedrības grupu - pensionārus». Pensionāri, noraidot iespēju atsacīties no nepamatotajiem trekno gadu pensiju palielinājumiem, šantažē pārējo sabiedrību ar nevēlēšanos solidarizēties grūtā brīdī.

«Šāda pensionāru attieksme ir tā, kas liedz iespēju veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, meklējot risinājumu demogrāfijas problēmai. Lielākā daļa šīsdienas pensionāru savulaik strādāja, ceļot komunismu, bet pēdējos 20 gadus laida valsti grīstē. Tie neradīja pietiekami daudz bērnu, kad tāda iespēja bija. Jāteic, nepamatoti lielas pensijas nav cilvēktiesību jautājums. Kāpēc mums šodien jāmaksā tik lielas pensijas, ja nevaram to atļauties ne īsākā, ne ilgākā termiņā? Turklāt tas nozīmē, ka mēs, šodienas pelnītāji, nākotnē saņemsim pirktspējas ziņā mazākas pensijas,» uzskata Rungainis.

Kā prognozē eksperts, «pensiju problēmu» palīdzēs risināt inflācija, galvenais - nepieļaut pensiju indeksācijas atjaunošanos.

Savukārt šodienas darbspējīgajiem iedzīvotājiem ir svarīgi saprast, ka viņu pensiju - lielāku par iztikas minimumu - valsts nodrošināt nespēs. Tādēļ katram pašam jānopelna un jāsakrāj sava pensija. «Un vislabākais vecumdienu nodrošinājums ir vismaz trīs no vienas mammas pasaulē nākuši, kārtīgā ģimenē izaudzināti un eksaktajās zinātnēs pamatīgi izskoloti bērni,» skaidro Rungainis.

Redaktors iesaka