C 3.12.2020.

LB: nodokļu celšana inflāciju vēl kāpinās

FOTO: Apollo

No šā gada vidus plānotā nodokļu likmju celšana šā gada inflāciju varētu celt par gandrīz 0,5 procentpunktiem, aplēsusi Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.

Tieši nodokļu iespējamā celšana ir faktors, kas var negatīvi ietekmēt gaidāmo inflācijas atslābšanu tuvākajā laikā.

Skaidrojot līdzšinējās cenu tendences, Kalnbērziņa norāda, ka patēriņa cenu kāpums februārī turpinājis atspoguļot nodokļu kāpumu Latvijā un pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu. Cenas pieaugušas gan dārzeņiem un augļiem, gan piena un labības produktiem. Savukārt naftas cenu kāpuma ietekmē turpinājušas pieaugt degvielas cenas. Iespējams, ka februāra inflāciju paaugstināja arī novēlota PVN likmju kāpuma ietekme, sacīja ekonomiste.

«Prognozēt, kā attīstīsies pasaules cenas, kas pašlaik kopā ar nodokļu kāpumu ir viens no galvenajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem Latvijā, vidējā termiņā ir sarežģīti,» atzīst Latvijas Bankas ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, pēdējo nedēļu naftas cenu lēciens, ko izraisījušas bažas par Lībijā notiekošajiem nemieriem, norāda uz to, ka šogad būs jārēķinās ar nozīmīgu pasaules energoresursu cenu spiedienu uz cenām, tai skaitā Latvijā. Tomēr tā apjoms esot atkarīgs no naftas ražotāju spējas pierādīt tirgum, ka ir pieejamas papildu ražošanas jaudas, kas nosegtu iespējamo naftas iztrūkumu.

Arī pārtikas cenas, kuru kāpums aizsākās pagājušajā vasarā, ekstrēmiem laika apstākļiem samazinot graudu ražas, ir paaugstinājušas pārtikas cenas mazumtirdzniecībā visur pasaulē. Lai arī Latvijas Banka sagaida, ka, parādoties jaunajām ražām, cenu kāpums mazināsies, tomēr energoresursu cenu straujais kāpums, sadārdzinot pārtikas ražotāju izmaksas, mazina iespēju, ka pārtikas cenas strauji kritīsies šā gada otrajā pusē.

«Ņemot vērā to, ka Latvijā gan patēriņā, gan ražošanā ļoti lielu daļa ir importētās preces, tad pasaules cenu kāpums jau kādu laiku skaidri atspoguļojas iekšzemes cenās. Kāpjošās cenas Latvijā ietekmē gan ražotājus, gan patērētājus, īpaši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, jo, izejvielu cenām pieaugot, sadārdzinās tieši pirmās nepieciešamības preces,» spriež centrālās bankas eksperte.

Viņa arī skaidro, ka cenu kāpums nozīmīgi mazina pieprasījumu pēc pārējām precēm un pakalpojumiem, kas liek uzņēmumiem turpināt domāt par izmaksu optimizāciju un cenu mazināšanu, lai uzturētu apgrozījumu, kas arī būšot noteicošais faktors, kas ierobežos vispārējā cenu līmeņa pieaugumu tuvākajā nākotnē.

Jau vēstīts, ka šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, bija jau par 4% augstāks.

Precēm cenas pieauga par 5,7%, bet pakalpojumiem - kritās par 0,4%, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt šā gada februārī pret janvāri vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.

Pēc desmit mēnešu krituma pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir atgriezies inflācijas zīmē, augot par 0,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam pārtikai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Redaktors iesaka