Iemaksāta drošības nauda Vaškeviča atbrīvošanai

Viņš informēja, ka minēto pārskaitījumu veikuši paši advokāti, taču, kur šī nauda dabūta, Vaznis nevēlējās atklāt, norādot, ka tas ir noslēpums.

Lai atstādinātais ierēdnis varētu izkļūt brīvībā, tagad jāsagaida vēl viens tiesas lēmums. Reāli Vaškevičs varētu iznākt no cietuma šodien, rīt vai parīt, prognozēja Vaznis.

Kā ziņots, piektdien, 25.martā, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, pārskatot Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli, nolēma viņu atbrīvot no apcietinājuma pret 60 000 latu drošības naudu.

Vaškeviča advokāts Juris Dzelme pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA izteicās, ka tādējādi «ir noticis brīnums». Advokāts par tiesas lēmumu sacīja, ka tas ir izsvērts un pamatots. Dzelme žurnālistiem norādīja, ka lēmumu par Vaškeviča atbrīvošanu uztver kā novērtējumu visām tām nepilnībām, kas esot pieļautas izmeklēšanā.

Pēc tiesas sēdes, atbildot uz jautājumu, vai Vaškevičam būs nauda, ko iemaksāt, lai izkļūtu no cietuma, Dzelme pauda cerību, ka viņa tuvinieki šādu summu centīsies sarūpēt.

Pats Vaškevičs, kurš piektdien no tiesas zāles tika izvests, vēl būdams saslēgts roku dzelžos, smaidīja un izskatījās apmierināts ar tiesas lēmumu.

Jau ziņots, ka 18.februārī Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot Centra rajona tiesas 2.februāra lēmumu, kas paredzēja Vaškevičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, to atstāja spēkā.

Vaškevičs tika aizturēts 31.janvāra vakarā Rīgā, Duntes ielā, brīdī, kad viņš devās uz advokātu biroju. Aptuveni tai pašā laikā izmeklētāji veica kratīšanas vairākos objektos. Aiznākamajā dienā Vaškevičs tika apcietināts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Vaškeviču tur aizdomās pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kā informēja KNAB, šajā kriminālprocesā vairāk nekā 50 000 eiro (35 000 latu) kukulis dots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām.

Kā žurnālistiem pēc Vaškeviča apcietināšanas norādīja kriminālprocesu uzraugošais prokurors Arvis Miglāns, izmeklēšanas laikā kopš šā gada janvāra ir veiktas vairākas operatīvās darbības, tostarp fiksēts, ka Vaškevičs atkārtoti dod kukuļus.

Prokurors bija ļoti atturīgs, atbildot uz jautājumiem par iespējamo kukuļu saņēmēju, tomēr viņš norādīja, ka tā ir augsta VID amatpersona, kuras pakļautībā atrodas vai vismaz atradās operatīvie darbinieki.

Iespējams, Vaškevičs kukuli varētu būt devis VID Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, taču oficiālu apstiprinājumu tam ne VID, ne KNAB nesniedz.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju izmeklētājiem ir aizdomas, ka Vaškeviča iespējami dotais kukulis kādai VID amatpersonai varētu būt tikai viens no daudziem gadījumiem - kā «regulārais maksājums».

Šī kukuļa došanas epizode arī varētu būt tikai viens posms garākā ķēdē. Pastāv gan varbūtība, ka daudz vairāk iesaistīto personu notvert un tiesāt neizdosies, jo izmeklētāji šaubās, ka Vaškevičs būšot ar mieru plaši dalīties ar informāciju.