T 2.12.2020.

Valdība akceptē šā gada budžeta grozījumus

FOTO: Lita Krone/LETA

Valdība šodien ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus likumā «Par valsts budžetu 2011.gadam», un dokuments rīt, 5.aprīlī, tiks iesniegts Saeimā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2011.gadam pēc grozījumiem plānoti 4,256 miljardu latu apmērā, savukārt budžeta izdevumi - 4,747 miljardu latu apmērā.

2011.gada budžeta plāns iepriekš paredzēja nodokļu ieņēmumos iekasēt 1 758 995 815 latus. Ar budžeta grozījumiem papildus plānots iekasēt vēl 48 242 716 latus, līdz ar to gada plāns noteikts 1 807 238 531 lata apmērā.

Iepriekš šā gada konsolidētais valsts budžets tika plānots ar 4% deficītu, bet pēc grozījumiem deficīts saruks līdz 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šajos rādītājos nav vēl ierēķināta pašvaldību budžeta rādītāju izpilde.

Savukārt konsolidētais budžeta deficīts pēc starptautiskās ESA metodoloģijas būs 4,2% no IKP.

Valdība koriģējusi kopējo šī gada IKP prognozi, paredzot, ka, uzlabojoties gandrīz visiem ekonomikas rādītājiem, tas pieaugs par 279 miljoniem latu. Tiek plānots, ka kopējie budžeta ieņēmumi līdz ar to pieaugs par 102 miljoniem latu.

Lai gan ar budžeta grozījumiem izdevumi tiek samazināti par 6,7 miljoniem latu, kopējos rādītājos iekļauts izdevumu palielinājums, jo valdība papildus ierēķinājusi 16,7 miljonu latu izmaksu biodegvielas ražotājiem. Tāpat budžeta izdevumos ieskaitīti ministriju līdzekļu atlikumi uz pērnā gada beigām.

Papildus no ēnu ekonomikas valsts šogad plāno iegūt 45 miljonus latu.

Apstiprinātais mērķdotāciju apjomu pašvaldībām pēc grozījumiem noteikts 215 499 265 latu apmērā.

Tai skaitā pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 154 559 798 latu apmērā.

Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem - 48 615 467 latu apmērā, bet pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 324 000 latu apmērā.

Valdība ar budžeta grozījumiem atļāvusi finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2011.gadā dzēst valsts aizdevumus 7 596 853 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā - 74,54%, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā - 18,23%, nodarbinātības speciālajā budžetā - 6,19%, darba negadījumu speciālajā budžetā - 1,04%.

Šā gada valsts budžeta grozījumi arī paredz, ka VAS «Latvijas Valsts meži» ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu 51 693 449 latu apmērā.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš vienojusies par vairākiem nodokļu palielināšanas pasākumiem, ar kuriem šā gada budžetā papildus plānots iekasēt 22 752 001 latu, bet 2012.gadā - 47 501 912 latus. Savukārt budžeta izdevumi šogad tiks samazināti par 6 781 135 latiem, bet nākamgad - par 11 249 781 latu.

Kā ziņots, 5.aprīlī Latvijā ieradīsies arī starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas - pārskata misija, kura arī vērtēs sagatavotos budžeta grozījumus un Latvijas kopumā paveikto ekonomikas stabilizēšanā un darbā pie 2012.gada budžeta.

Starptautiskie aizdevēji sarunās ar Latvijas valdību norādījuši, ka nākamgad vēlētos redzēt daudz ambiciozākus valsts budžeta deficīta mērķus - zem noteiktās 3% robežas no iekšzemes kopprodukta -, kas nozīmētu vēl lielāku budžeta deficīta samazinājumu, nekā plānots līdz šim.

Savukārt kā konsolidāciju pamatvirzienu 2012.gadam un turpmākajiem gadiem valdība patlaban ieņēmumu pusē vērtē nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kur, sākot ar 2012.gadu, paredzamā papildu fiskālā ietekme būtu aptuveni septiņi miljoni latu gadā, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana. Savukārt budžeta izdevumu pusē - pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta optimizācija, nodrošinot atlikušo nepieciešamo fiskālo ietekmi budžeta bilances (pēc EKS metodoloģijas) aizdevuma programmas mērķa sasniegšanai.

Par to liecina Finanšu ministrijas ziņojums «Par 2012.gada budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanu», ar kuru iepriekš aiz slēgtām durvīm iepazinās valdība.

Redaktors iesaka