Apsaimniekotāji arī turpmāk paši izvērtēs nekustamo īpašumu apdrošināšanas nepieciešamību

Ministri nolēma, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, nemainīt līdzšinējo praksi valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apdrošināšanā, kad katrs apsaimniekotājs patstāvīgi izvērtē konkrētā objekta apdrošināšanas nepieciešamību.

Lai mudinātu pašvaldības atbildīgāk izturēties pret savu īpašumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informēs pašvaldības par pozitīviem piemēriem, piemēram, Ventspils pašvaldības pieredzi.

Kā izriet no informatīvā ziņojuma, lai nodrošinātu ārkārtas situāciju seku novēršanu, 2009.gadā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirts finansējums par kopējo summu 380 910 lati, tai skaitā pašvaldībām - 130 978 lati, valsts institūcijām - 129 642 lati. Savukārt 2010.gadā ārkārtas situāciju seku novēršanai no valsts budžeta saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem pašvaldībām ir paredzēts piešķirt 1 321 125 latus, faktiski piešķirtais finansējums ir 1 219 729 lati, bet valsts institūcijām - 540 141 latu.

Likuma "Par pašvaldībām" 12.pants nosaka, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē, teikts informatīvajā ziņojumā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija nevar sniegt datus par apdrošināšanas prēmijām un izmaksātajiem līdzekļiem 2009. un 2010.gadā atsevišķi par valsts institūcijām un pašvaldībām, jo apdrošinātāju sistēmās nav apdrošinājuma ņēmēja pazīmes "pašvaldības vai valsts institūcijas", šāda veida reģistrs netiek veikts.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija sniedza datus par nekustamo īpašumu apdrošināšanu kopumā par fiziskajām un juridiskajām personām. Parakstītās prēmijas īpašuma apdrošināšanā fiziskajām un juridiskajām personām 2009.gadā veidoja 36 739 929 latus, bet 2010.gada pirmajā pusgadā - 17 375 155 latus, savukārt izmaksātās atlīdzības fiziskajām un juridiskajām personām 2009.gadā bija 12 178 491 lats jeb 33% no parakstītām prēmijām, bet 2010.gada pirmajā pusgadā - 7 639 431 lats jeb 43% no parakstītām prēmijām.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas apkopoto informāciju 2009.gadā no valsts budžeta līdzekļiem valsts nekustamā īpašuma (ēku un būvju) apdrošināšanai tika izlietoti līdzekļi 53 200 latu apmērā, savukārt apdrošināšanai faktiski veiktie izdevumi līdz 2010.gada 10.oktobrim ir 38 000 latu.

Summa, par kādu objekti ir apdrošināti, 2009.gadā veidoja 130,318 miljonus latu, bet 2010.gadā - 119,946 miljonus latu.

Pašreiz nav vienotas politikas valsts nekustamā īpašuma apdrošināšanas jautājumā. Ja valsts nekustamo īpašumu apsaimnieko VAS "Valsts nekustamie īpašumi", tad apsaimniekošanas līgumu summās ir ietverti arī izdevumi apdrošināšanai, savukārt ministrijas vai to iestādes, apdrošinot to valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, patstāvīgi identificē un izvērtē katra objekta riskus, tajā skaitā ņemot vērā darbības specifiku.

Informāciju par nekustamo īpašumu apdrošināšanu iesniedza 86 pašvaldības. Pilnībā vai daļēji savus nekustamos īpašumus apdrošina 62 pašvaldības (53% no kopējā pašvaldību skaita), savukārt neko neapdrošina 24 pašvaldības (20% no kopējā pašvaldību skaita), bet atbildes nesniedza 32 pašvaldības (27% no kopējā pašvaldību skaita).2009.gadā pašvaldību nekustamā īpašuma (ēku, būvju un citu objektu) apdrošināšanai ir izlietoti 158 175 lati, savukārt apdrošināšanai veiktie izdevumi 2010.gadā ir 152 331 lats.

Kopējā summa, par kādu pašvaldību objekti ir apdrošināti, 2009.gadā veidoja 253,368 miljonus latu, bet 2010.gadā - 316,352 miljonus latu.

Pašvaldību vai to iestāžu valdījumā esošie nekustamā īpašuma objekti galvenokārt tiek apdrošināti pret dabas stihiju nodarītajiem postījumiem (vētra, plūdi, krusa, nepārtraukta snigšana, ilgstošs lietus), uguns risku (ugunsgrēks, zibens spēriens, eksplozija), inženierkomunikāciju avārijām (siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, gāzes apgādes sistēmu avārijas) un trešo personu prettiesisku rīcību (zādzība, laupīšana, vandalisms).

Visbiežāk pašvaldības apdrošina izglītības iestāžu (39% pašvaldību), kultūras iestāžu (35,6% pašvaldību) un administrācijas (29,7% pašvaldību) ēkas. Daļa pašvaldību apdrošina atsevišķus objektus, jo Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros realizētu projektu obligāta prasība ir ēku apdrošināšana.

Rīgas pilsētā, ņemot vērā lielo nekustamo īpašumu skaitu, to centralizēta apdrošināšana netiek veikta. Nekustamie īpašumi, kuri tiek izmantoti izglītības, kultūras, sporta iestāžu darbības nodrošināšanai, patlaban netiek apdrošināti, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus.

Savukārt sociālās sfēras lietošanā nodotie nekustamie īpašumi 2010.gadā ir apdrošināti pret visiem riskiem. Gadījumā, kad nekustamais īpašums tiek nodots minēto funkciju izpildei trešajām personām vai pašvaldības iestādēm, saskaņā ar nomas līgumu pašvaldībā noteiktā nekustamo īpašumu iznomāšanas kārtība paredz obligātu to apdrošināšanu pret visiem riskiem.

Kā viens no pozitīvajiem piemēriem informatīvajā ziņojumā minēta Ventspils pašvaldība, kura katru gadu veic savu nekustamo īpašumu apdrošināšanu, veicot vienotu iepirkumu visām savām institūcijām, tajā skaitā kapitālsabiedrībām, kurā ir trīs lotes. Domes iestāžu un kapitālsabiedrību nekustamajam īpašumam kopējā apdrošināšanas aprēķinātā summa ir 88,1 miljons latu, maksājot 15 700 latu apdrošināšanas prēmiju gadā. Tiek apdrošināta arī datortehnika, elektriskās ierīces, biroja iekārtas (tīkli, serveri ugunsdrošības iekārtas) un pārējie pamatlīdzekļi (bez autotransporta).