Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10397457t1hf09a.jpg)
Vienkārši sagadīšanās. Tiešām. Daudz kas biznesā notiek, pateicoties personīgajām attiecībām, un «Skype» ir viens no šādiem stāstiem - tā iemeslu, kāpēc igauņiem ir «Skype», bet latviešiem nē laikrakstam «Diena» skaidroja Igaunijas IT koledžas rektors Linnards Vīks.
Viņš turpināja: «Personīgās attiecības pārauga lietišķās, tad – vēl dziļāk lietišķās utt. Īsumā viss. Sākumā tas pirmām kārtām tika būvēts uz uzticēšanos. Pēc tam sākotnējai kompetencei nāca klāt lielāka kompetence, tad – vēl lielāka. Tagad Tallinas «Skype» birojā strādā vairāk par 300 cilvēkiem.»
Viņš norādīja, ka veiksmes faktori ir vairāki. Lielā mērā ir tā ir arī zīmola un tēla veidošana. Tomēr vārdi bez darbības ir tukši, aiz tiem kaut kam ir jābūt. Viņš piekrita, ka šajā gadījumā tā ir tehnoloģija.
«Bet Igaunijā un Latvijā mēs neesam nekādas tehnoloģiskās attīstības zemes. Proti, mēs neradām nekādas tiešām jaunas tehnoloģijas planētai Zeme. Mūs pasaulē vērtēs pēc tā, kā mēs lietojam tehnoloģijas – kā mēs tās liekam lietā. Cik nozīmīgs mūsu sabiedrībai ir internets? Cik gudra ir mūsu valdība, lai lietotu internetu cilvēku labklājībai? Kā bankas, universālveikali un telekomunikāciju kompānijas savu biznesu padara gudrāku, lietojot tās pašas tehnoloģijas, ko citas kompānijas plašajā pasaulē? Tas ir viens no kritērijiem,» skaidroja Vīks.
Viņš norādīja: «Tu vari būt ļoti veiksmīgs tehnoloģiju jomā, arī neveidojot nekādas tehnoloģijas pats, bet tikai gudri tās lietojot atšķirīgos kontekstos un veidos, kas pārspēj tavus sāncenšus. «Skype» ir tam piemērs. Viņi izgudroja veidus, kā lietot tās pašas lietas, kas jau ir citu cilvēku rīcībā.»