Dāņu profesora šokējošais paziņojums neesot tikai vētra ūdens glāzē

FOTO: Cascadian Farm, CC Licence

Par transtaukskābju klātesamību pārtikas produktos dažādas nozares speciālisti runājuši jau iepriekš, taču, uzrodoties kādam dānim profesoram Stenderam, katliņš sācis vārīties. Patiesībā transtaukskābju klātbūtne gan pašmāju ražotajos, gan ievestajos pārtikas produktos nav nekāds jaunatklājums, pirmdien vēstī laikraksts «Diena».

Laikraksts skaidro, ka tās tur ieperinājušās kopš laikiem, kad pārtikas produktu ražošanā vai pagatavošanā tiek izmantoti cietie tauki vai margarīns, kuru sastāvā ir transtaukskābes.

Transtaukskābes parasti sastopamas pārtikas produktos, kas ir piesātināto tauku avots, tostarp dabas produktos, piemēram, pienā, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, olās un to pārstrādes produktos. Šīs vielas rodas vai to daudzums palielinās eļļas transformācijas rezultātā – spiežot eļļu augstā temperatūrā, eļļu rafinējot vai šķidros augu taukus padarot (hidrogenējot) par cietajiem taukiem vai margarīniem. Valda uzskats, ka nozīmīgākais kaitīgo transtaukskābju avots ir tieši hidrogenētie augu tauki un izstrādājumi, kuru ražošanā tie izmantoti. Galvenokārt tās ir ātrās uzkodas, maizes un konditorejas izstrādājumi, čipsi, margarīns, frī kartupeļi, skaidro «Diena».

No ražotāju viedokļa šādu augu tauku izmantošana ir izdevīga, jo paildzina produktu uzglabāšanas termiņu un lietošanā ir ekonomiski izdevīgāki. Turpretī patērētājiem, regulāri lietoti, šādi produkti var radīt veselības problēmas.

Organiskās sintēzes institūta direktors, Medicīnas ķīmijas nodaļas vadītājs Ivars Kalviņš ir pārliecināts, ka dāņu profesora paziņojums nav tikai vētra ūdens glāzē vai mārketinga triks, lai nomelnotu vafeļu ražotāju konkurentus Latvijā.

Tas esot nopietns brīdinājums. Neierobežojot uzturā produktus, kuru sastāvā ir transtaukskābes, sievietēm ar laiku varot palielināties risks saslimt ar krūts vēzi, samazināties iespēja tikt pie bērniem, cilvēkiem krietni palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. «Alcheimera slimība ir tieši atkarīga no šo tauku patērētā daudzuma. Par vēzi vēl strīdas, bet tas attiecas arī uz diabēta risku, aptaukošanos un aknu funkciju traucējumiem,» norādīja Kalviņš.

Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka patērētājiem atliek vien zīlēt, kuros produktos ir transtaukskābes un kuros nav. Jo mūsu valstī nav neviena likuma, kas noteiktu, ka tās būtu jānorāda produkta marķējumā. Viss atkarīgs no ražotāja godaprāta, un arī tad sastāvā diez vai varēs atrast jēdzienu «transtaukskābes», visdrīzāk tur būs rakstīts «hidrogenētie augu tauki».

Laikraksts par to pārliecinājās, izpētot pilnīgi nejauši pa rokai gadījušos produktus. Hidrogenētie augu tauki uzrādīti ne tikai «Selgas» vafelēs, bet arī šokolādes cepumos, tie atrodami saldējuma «Pols» sastāvā un tortē «Vāverīte», bet «Hanzas maiznīcas» «Pļavas maizes» sastāvā norādīti tikai augu tauki. Margarīna «Rama» iepakojumā transtauku daudzums norādīts mazāk par 0,5%, Polijā ražotā margarīna «Emilija» kārbiņu rotā uzraksts «Nesatur hidrogenētos taukus».

Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra vecākā eksperte Aija Melngaile piebilst: «Ja pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā norādītas tādas sastāvdaļas kā hidrogenētie tauki, margarīns, piens, gaļa, olas un to pārstrādes produkti, produktu sastāvā var būt gan piesātinātie tauki, gan transtaukskābes.»

Uz augšu