Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10451535t1hf282.jpg)
Būvniecībā, kas ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, izveidojusies ļoti saspringta situācija, portālu «Apollo» informēja SIA «Creditreform Latvija» Mārketinga speciāliste Kristīne Veinberga.
Jau krīzes sākotnējā posmā būvniecība pārdzīvoja vislielāko attīstības kritumu un šis kritums joprojām turpinās. Apstiprinājums tam - šā gada pirmie oficiālie apkopotie rezultāti. Šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, nokrities par 15,1%. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās veido vairs tikai - 91,5 milj. latu, salīdzinot ar 107,2 milj. latu pērn. Kā uzrāda vadošo būvkompāniju un «Creditreform» speciālistu veiktā prognožu analīze, stāvokļa būtisks uzlabojums nav paredzams arī nākamajos mēnešos.
Tiek prognozēts, ka arī gada kritums salīdzināmās cenās varētu saglabāties 15 procentu robežās.
Būvniecības tirgus atveseļošanos lielā mērā kavē nosacīti zemais privātā un publiskā sektoru pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem. Praktiski apstājušās investīcijas tirdzniecības, administratīvo ēku, lielu komunālo saimniecību, maģistrālo cauruļvadu un citu komunikāciju objektu būvniecībā. Kritumu piedzīvo arī šoseju, ceļu un tiltu būvniecība. Šobrīd nozares dzīvotspēju lielā mērā uztur dzīvojamo māju būvniecība un renovācija, kā arī infrastruktūras objekti, ieskaitot dzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumus, kuros kā līdzfinansējumu izmanto dažādus ES fondus.
Dramatiski zemais pieprasījums pēc dažādu būvniecības sektoru pakalpojumiem, ievērojami saasinājis konkurenci. Gan konkurence, gan ievērojamais energoresursu cenu kāpums, nodokļu pieaugums, vairāku izmantojamo resursu straujš sadārdzinājums, atstājuši negatīvi ietekmi uz būvkompāniju finanšu rādītājiem. Īpaši cietušas mazās kompānijas, kuras dibinātas treknajos gados, un nav spējušas nodrošināt finansiālā stāvokļa stabilizācijas pasākumus.
To visu apstiprina «Creditreform» speciālistu veiktais pētījums par būvniecības nozares uzņēmumu maksātspējas un kredītspējas risku izmaiņām pēc stāvokļa uz šā gada 1. jūliju, salīdzinājumā ar 2010.gada 1.jūliju, izmantojot speciālu matemātisko modeli «CrefoScore».
Uz 2011.gada 01.jūliju Komercreģistrā reģistrēti 15446 būvniecības uzņēmumi. Apskatā iekļauti būvniecības uzņēmumi, kuri iekļauti nozaru klasifikatora NACE Rev.2. sadaļā Būvniecība un to darbība ir ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi, kā arī būvmateriālu vairumtirdzniecība un starpnieku darbība.
Ar teicamu maksātspēju «CrefoScore» pirmajā riska klasē uz šī gada 1. jūliju atrodas viens būvniecības uzņēmums. Arī pērn šajā pašā laikā teicama maksātspēja bija tikai diviem būvniecības uzņēmumiem. Savukārt uzņēmumu skaits, kuri atrodas no pirmās līdz piektajai «CrefoScore» riska klasei ar teicamu līdz vidēju maksātspēju, un atspoguļo samērā stabilu un pieņemamu finansiālo stāvokli, veido 44.7% no visiem būvniecības nozares uzņēmumiem.
Lielākā vai mazākā mērā paaugstināta riska zonās atrodas visi atlikušie komersanti. Gada laikā par 3.4% palielinājies likvidēto un par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu skaits. Šādi uzņēmumi 2011.gada 01.jūlijā veido 18.9% no visiem būvniecības uzņēmumiem. Lielākais būvniecības uzņēmumu skaits ierindojas «CrefoScore» devītajā riska klasē - 3711 uzņēmumi jeb 24.0%. Ar šiem uzņēmumiem sadarbība nav ieteicama to būtisko maksājumu kavējumu dēļ. Kopumā «CrefoScore» trijās augstākā riska klasēs (astotā, devītā un desmitā CrefoScore riska klase) ierindojas 6920 uzņēmumi, kas veido teju pusi no visiem būvniecības uzņēmumiem - 44.8%. Šos uzņēmumus raksturo slikta maksātspēja, reģistrēti daudzkārtēji būtiski maksājumu kavējumi, kas bieži noveduši pie maksātnespējas procesu vai likvidācijas uzsākšanas. Diemžēl šī dramatiskā tendence turpina saglabāties, jo pasūtījumu hronisks trūkums un augošās būvmateriālu izmaksas tikai pasliktina situāciju un prognozējams, ka vēl līdz gada beigām maksātnespējīgo un likvidēto būvniecības uzņēmumu skaits pieaugs.
Būvniecības uzņēmumu NACE 2 sadalījums:
16 - Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana = 2071 jeb 13.4%
41 - Ēku būvniecība = 3975 jeb 25.7%
42 - Inženierbūvniecība = 679 jeb 4.4%
43 - Specializētie būvdarbi = 5871 jeb 38.0%
46.13 - Kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība = 503 jeb 3.3%
46.73 - Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība = 2347 jeb 15.2%.
«Creditreform» speciālisti, sadarbībā ar Vācijas kompāniju «Creditreform Risk Management», ir izstrādājuši speciālu matemātisko modeli «CrefoScore», kas ir automātiska on-line kredīta riska vērtēšanas sistēma portālā www.crediweb.lv. Tās galvenā sastāvdaļa ir Score - speciāli aprēķināts indekss ar attiecīgo punktu skaitu no 100 – 600 un tas norāda varbūtību, ar kādu uzņēmums turpmāko mēnešu laikā pildīs uzņemtās finanšu saistības. Vieglākai un ātrākai uztverei - izveidotas 10 «CrefoScore» riska klases no viens līdz desmit, kur pirmā līdz astotajai klasei uzrāda uzņēmuma statusu. Savukārt, devītajā riska klasē uzņēmums nonāk, ja tam pēdējā gada laikā ir reģistrēts būtisks maksājumu kavējumu apjoms, bet desmitajā - ja uzņēmums ir maksātnespējīgs, vai arī norisinās tā reorganizācijas vai likvidācijas procesi. Lai nonāktu pie šī indeksa, tiek izvērtēta ne tikai jaunākā finanšu informācija par uzņēmumu, bet arī tā kredītvēsture, liels skaits strukturālo datu (darbinieku skaits, kompānijas vecums, juridiskā forma u.c.), komercdarbības nozares riska indikatori, kā arī informācija par maksātnespējas, reorganizācijas, likvidācijas, tiesiskās aizsardzības un bankrota procesiem. «CrefoScore» tiek aktualizēts katru dienu par visiem Latvijas Komercreģistrā iekļautajiem uzņēmumiem. «CrefoScore» netiek aprēķināts uzņēmumiem, kas ir jaunāki par pusgadu; bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu pārvaldi.