Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzskata, par neadekvāti zemu atalgojumu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir uzskatāms tāds ienākumu līmenis, kas pēc nodokļu samaksas ir mazāks par 488 latiem, teikts KNAB nule izstrādātajā ziņojumā.
KNAB ziņojumā par biroja darbību sešos mēnešos teikts, ka, vērtējot biroja darba rezultātus kopsakarā ar kopējo valsts ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju ienākumu līmeni, korupcijas riski gan administratīvajā, gan politiskajā līmenī saglabājas augsti.
Pārskata periodā Latvijā bija vērojams enerģētikas resursu un pārtikas cenu pieaugums valstī, kas tiešā veidā skāra visas nodarbinātās valsts amatpersonas, kuru atalgojums pirms diviem gadiem bija būtiski samazināts, bet kurām tagad palielinājās materiālās grūtības segt visus nepieciešamos sadzīves izdevumus.
Statistikas dati gan liecina, ka valstī pēc vairāku gadu pārtraukuma paaugstinās iztikas minimums.
Apstākļos, kad tūkstošiem valsts amatpersonu pilda tādus pienākumus, kur tām ir iespējams vienpersoniski pildīt funkcijas likumības uzraudzības un kontroles jomā, dzīves dārdzībai neadekvāti zems atalgojums rada paaugstinātu korupcijas risku un situatīvās korupcijas izplatības pieaugumu, uzsver KNAB.
Pēc biroja paustā uzskata, par neadekvāti zemu atalgojumu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir uzskatāms tāds ienākumu līmenis, kas pēc nodokļu samaksas ir mazāks par 488 latiem. Taču lielai daļai amatpersonu Valsts policijā, Valsts robežsardzē un daudzās citās likumības uzraudzību realizējošās institūcijās, kā arī jaunākajam medicīniskajam personālam ienākumu līmenis būtiski atpaliek no šāda atalgojuma minimuma.
Ierobežotā finanšu resursu pieejamība paaugstina korupcijas risku, jo cīņā par publiskajiem resursiem tiek lietoti jebkuri, tostarp prettiesiski, līdzekļi – kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un citas pretlikumīgas darbības.
Augstais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā un politiskās gribas trūkums ieviest vispārēju fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu izslēdz iespējas ar nodokļu administrēšanas pasākumiem atklāt neadekvātu mantiskā stāvokļa izaugsmi amatpersonai un viņas ģimenes locekļiem, kas varētu būt saistāms arī ar koruptīvā ceļā gūtiem materiāliem labumiem. Šādā situācijā kukuļņēmējus var atklāt tikai tad, kad tie ir pieķerti pie rokas, veicot darbietilpīgu izmeklēšanu, paskaidro KNAB.
Birojs gan norāda, ka pašlaik nav iespējams precīzāk noskaidrot, kuros sektoros zema līmeņa administratīvā korupcija ir pieaugusi vai samazinājusies, jo finanšu trūkuma dēļ birojs nav veicis salīdzinošu analīzi.
KNAB vairāku kriminālprocesu un administratīvo pārbaužu ietvaros, tāpat kā iepriekšējos periodos, ir konstatējis priekšrocību nodrošināšanu atsevišķiem uzņēmējiem vai ekonomiskām grupām publisko iepirkumu pasūtījumu iegūšanā un citus pārkāpumus, kas norāda uz dienesta stāvokļa izmantošanu.
Pārskata periodā vēl skaidrāk iezīmējušās nepilnības pašvaldību pārvaldē, kur aizvien vairāk saplūst izpildvara ar lēmējvaru.
Vairākās pašvaldībās deputāti, meklējot iespējas gūt papildu ienākumus valstī valdošā bezdarba apstākļos, visticamāk, izmantojot savu ietekmi, ir kļuvuši par pašvaldības izpildstruktūru atbildīgajiem darbiniekiem.
Pašvaldībās izpildvaru realizē domes ieceltais izpilddirektors, kas ir tieši pakļauts domei. Savukārt situācijās, kad pašvaldības domes deputāti ar domes lēmumu tiek iecelti par pašvaldības iestāžu vai kapitālsabiedrību vadītājiem, veidojas situācija, kurā viņi hierarhiski ir padoti amatpersonai, kuru viņi paši ir iecēluši amatā, kā arī hierarhiski padoti paši sev kā pašvaldības augstākās lēmējinstitūcijas locekļiem.
Tas savukārt rada interešu konflikta un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku, jo deputātiem faktiski jāveic kontrole un uzraudzība attiecībā pašiem pret sevi, kā arī, izlemjot jautājumus par materiālo labumu piešķiršanu, pastāv iespējamība, ka deputāti ņems vērā nevis objektīvus kritērijus, izvērtējot lēmuma lietderību, bet rīkosies personiskās ieinteresētības vadīti.
Birojs, veicot analīzi par dienesta auto izmantošanas normatīvo regulējumu pašvaldībās, konstatējis pašvaldības institūciju amatpersonu vidū plaši izplatītu praksi izmantot auto privātajām vajadzībām, atsevišķos gadījumos šādas tiesības nostiprinot pat iekšējos normatīvajos aktos.
KNAB atgādina, ka šogad pirmajā pusgadā Ministru kabinets nav virzījis tālākai izskatīšanai vairākus biroja iesniegtos plānošanas dokumentus, atsevišķas likumdošanas iniciatīvas ir noraidījusi Saeima, kaut gan vienlaikus ir veikta aktīva pretkorupcijas pasākumu parlamentārā uzraudzība Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.
Martā KNAB iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu par korupcijas riskiem tiesībsargājošās institūcijās un rekomendācijām to novēršanai, kas balstīts uz 2010.gadā veikto analīzi, bet valdība šo ziņojumu nav izskatījusi sēdē, līdz ar to ir kavēta tajā minēto pasākumu sākšana.
Ministru kabineta darba kārtībā netiek iekļauta tādu attīstības plānošanas dokumentu izskatīšana kā koncepcijas projekts par KNAB statusu un koncepcijas projekts "Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana".
Savukārt parlaments noraidīja likumprojektu, kas tika izstrādāts, lai novērstu pašlaik neloģisko situāciju, ka, konstatējot, ka persona ir ziedojusi finanšu līdzekļus partijai no neskaidras izcelsmes ienākumiem, iespējams, pat nemaksājot nodokļus, šie līdzekļi tiek atdoti ziedotājam, nevis piedzīti valsts labā, norāda KNAB.
Šogad pirmajā pusgadā prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti desmit kriminālprocesi pret 24 personām, no tām 11 ir amatpersonas un 13 –privātpersonas. Viena kriminālvajāšanai nosūtītā krimināllieta pret vienu amatpersonu nodota atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai.
Vidējais lietas izmeklēšanas laiks ir 318 dienu.
KNAB priekšnieks ne retāk kā reizi sešos mēnešos Ministru kabinetam un Saeimai iesniedz ziņojumu par KNAB darbību.
