Precīzu informāciju par zādzību Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā pagaidām nesniedz nedz policija, nedz pati prokuratūra, nekomentējot arī ielaušanās iemeslus. Tikmēr tiesību eksperti norāda, ka tās visticamākais mērķis - izbeigt kādu krimināllietu, vēstī laikraksts «Neatkarīgā».
Kaut arī Kriminālprocesa likumā nav minēts punkts, ka lieta izbeidzama, ja nozagti tās materiāli, tomēr dokumentu zādzība paildzinās to izskatīšanu un tādējādi iespējams panākt noilgumu.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska savā praksē nav piedzīvojusi, ka tiktu nozagti lietas materiāli, taču prognozē, ka diez vai visi dokumenti būs pilnībā atjaunojami.
«Tur, kur lietas dalībniekiem ir izsniegtas kopijas, būs vienkāršāk, taču nestādos priekšā, ko darīt gadījumā, ja nozagtas ekspertīzes vai īpaši atzinumi. Tur jāskatās konkrēti katrs gadījums, cik ilgi pētāmais priekšmets saglabā pēdas,» saka advokāte.
Kriminologs Andrejs Vilks gan norāda, ka liela daļa dokumentu glabājas datorā – notikuma apskates protokoli, lēmumi par lietu uzsākšanu, saturs, tāpēc atgūt pierādījumus, visticamāk, nebūs problēmu.
«Prokuratūrai ir jāpieņem lēmumi par konkrētas krimināllietas atjaunošanu un jāveic visas iespējamās darbības. Cik ilgu laiku tas prasīs – nav ne jausmas,» saka Kaminska.
Pēc Vilka domām, zādzība nevarētu būt par pamatu konkrētu lietu izbeigšanai, jo to var izdarīt tikai atbilstoši Kriminālprocesa likumam – piemēram, ja persona ir mirusi. Tomēr panākt, ka lieta tiek slēgta, var gadījumā, ja iestājas procesuālo termiņu noilgums, un šādā variantā lietas materiālu zādzība var kalpot par pamatu tās izbeigšanai.
«Ielaušanās gadījums apliecina, ka drošības problemātikai ir jāpievērš uzmanība ne tikai prokuratūrās, bet arī tiesās un policijā. Pieļauju, ka zādzība bija rūpīgi izplānota, lai iegūtu konkrētu lietu materiālus. Lai izvairītos no līdzīgiem gadījumiem, būtu jānodrošina fiziskā apsardze, savukārt īpaši smagas lietas jādublē kopijās,» saka Vilks.
Līdzīgi domā arī ZAP priekšsēdētāja vietniece Kaminska, uzsverot, ka šis gadījums varētu iedragāt prokuratūras reputāciju. «Ja ēkā ir divas prokuratūras un lietas glabājas seifā, un nav pamats uzskatīt, ka tas tā nav bijis, tad zagļi taču zināja, kur iet. Viņi noteikti bija informēti,» saka Kaminska.
