P 25.01.2021.

Noklausītu sarunu nopludināšana var nopietni traucēt izmeklēšanai

FOTO: Scanpix/Reuters

Noklausītu sarunu nopludināšana var nopietni traucēt izmeklēšanai, aģentūrai LETA atzina bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs, tagadējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V).

Kā ziņots, vairāki plašsaziņas līdzekļi ir publiskojuši viena par oligarhu dēvētā politiķa Aināra Šlesera, iespējams, viesnīcā «Rīdzene» notikušu sarunu fragmentus, kurās tiek diskutēts par īpašumtiesībām Rīgas Tirdzniecības ostā, laikrakstā «Diena» un citos uzņēmumos.

«Noteiktos izmeklēšanas posmos ir svarīgi, ka apsūdzētā persona nezina visu informāciju, kas ir izmeklētāju rīcībā,» skaidroja Loskutovs. «Tagad kāda cilvēka negodprātīga rīcība var ietekmēt izmeklēšanas gaitu.»

Loskutovs uzsvēra, ka no informācijas noplūdes var izvairīties, ja visi iesaistītie KNAB, prokuratūra un tiesas pārstāvji darbojas atbilstoši likumam. «Pēc visa spriežot, KNAB nebija ieinteresēts šādas informācijas noplūdē,» piebilda politiķis.

KNAB jau sācis pārbaudīt, kā notikusi kriminālprocesa materiālu noplūde no tā dēvētās oligarhu lietas. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka, «ņemot vērā, ka, iespējams, ir notikusi prettiesiska kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana, KNAB pats ir sācis dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kāda ir bijusi KNAB darbinieku rīcība likuma prasību ievērošanā, un aicina arī citas iesaistītās institūcijas nekavējoties veikt nepieciešamās darbības saistībā ar likumības ievērošanu kriminālprocesā iegūto ziņu neizpaušanā».

Nodrošinot krimināllietā nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā krimināllietas materiāli ir bijuši vairāku tiesu un prokuratūras institūciju pārstāvju rīcībā, norāda Vitenburgs.

Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties personas, kurām kriminālprocesa virzītājs attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā. Pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas bez izmeklētāja atļaujas nav izpaužamas, un par aizlieguma neievērošanu ir paredzēta atbildība.

Ģenerālprokuratūra patlaban nesaskata pamatu dienesta pārbaudes sākšanai, aģentūrai LETA teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne. Plašākus komentārus par šo jautājumu prokuratūra nesniedz.

LETA jau ziņoja, ka KNAB šā gada 20.maijā sācis kriminālprocesu aizdomās par vairāku amatpersonu iespējamiem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

Kā noprotams no KNAB izplatītās informācijas, izmeklētāju uzmanības centrā ir Šlesers, bet kratīšanas pie Ventspils mēra Aivara Lemberga un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu.

Saeima maijā nedeva KNAB atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Šāda parlamenta atļauja bija nepieciešama, jo Šleseram bija deputāta imunitāte, ko viņš tagad zaudējis, jo nav ievēlēts 11.Saeimā.

Aktuālākās ziņas