P 25.01.2021.

PLL uzņēmēji sašutuši par Rīdzenes sarunās dzirdēto

FOTO: Lita Krone/LETA

Pēc Rīdzenes sarunās teikto apgalvojumu izlasīšanas, ne viens vien uzņēmējs, kurš savulaik iesaistījies apvienības «Par Labu Latviju» (PLL) dibināšanā, sajuties izmantots, šovakar vēsta LTV raidījums «De facto».

Raidījuma iepriekš demonstrētajās Rīdzenes sarunās Šlesers sacījis: «Kas attiecas par politiku, nu, es domāju, ka tas arī daudz ko atvieglos šeit. Jo. Jo, jo mēs tagad taisām to lielo apvienību. Un tas mēs skatīsimies, ko, kuras tur tās reģionālās partijas pienāks klāt, kur tā saucamie uzņēmēji, nu, kuri, ar kuriem mēs tur Lido tiekamies un tā. [..] Bet tie uzņēmēji, tie vairāk vajadzīgi fonam, nu, ka tas. [..] Un, un redzi, ja mēs ejam vienā blokā, tad jau vairs nav arī, nu, kā saka, nav jau vairs lufte, tad jau ar Andri būs daudz vienkāršāk arī šeit ikdienā strādāt

Raidījums atgādina, ka savulaik PLL manifestu parakstīja vairāk nekā 3000 cilvēku. Viņu vidū arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomist tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma «Konsorts» prezidents Uldis Osis. Viņš uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses. Taču viss izvērtās citādi. Pirmās pazīmes, ka kurss sāk mainīties, gan parādījās diezgan ātri - jau priekšvēlēšanu laikā. Programmas vietā priekšplānā parādījās interese – iegūt varu.

«Kustības priekšgalā  sākotnēji bija Guntis Belevičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta, (..) Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam,» raidījumam sacīja Osis.

Viņš arī atzina, ka «domāju, ka Šlesers un Šķēle ir izmantojuši savās interesēs šo uzņēmēju kustību, jo bez šīs kustības viņiem vispār diez vai būtu kas sanācis, ja, tas ir saprotams. Un par Šlesera šīm te atklātajām sarunām – nu, viņas bija vai nebija – īstenībā šobrīd nevienam nekāds pārsteigums nav, jo, kas viņi ir, kas ir Šlesers, kas ir Šķēle bija zināms jau agrāk. Varbūt nebija zināmas tās detaļas, nianses dažādas, kas tur atklājās, bet tam īstenībā nav tik liela nozīme. Varbūt kustību, nu viņa vairs nepastāv, bet tos dalībniekus, kas tur bija, liela daļa izjūt diezgan lielu rūgtumu.»

Daudzi «De facto» uzrunātie uzņēmēji neslēpa, ka vilšanās tiešām bijusi, runāt par to kameras priekšā gan vairījās. Arī kustības PLL  pirmais politiskais līderis Guntis Ulmanis atzina, ka to vēlreiz cilāt būtu tikpat kā kaisīt sāli uz vātīm, tāpēc cilvēciski lūdza sarunu atlikt.

Arī uzņēmējs, ceļu būves kompānijas «ACB» valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks, kurš PLL ziedojis 17 000 latu, par šo tēmu negrib runāt. Viņa preses pārstāvis Ainārs Vladimirovs «De facto» norādīja, ka Lejnieks stingri pateicis – šo jautājumu medijiem nekomentēs. Pirmo reizi 10 gadu laikā viņš esot piekritis atbalstīt kādu šāda veida organizāciju, bet no tā sanācis, kas sanācis. Kirovs Lipmans, kurš PLL ziedojis 18 000 latu neslēpa, ka arī privātās sarunās ar PLL līderiem pārmetis, ka no solītā nekas nav izdarīts .

Savukārt Guntis Belēvičs «De facto» sacījis, ka to gan varēja nojaust jau sākumā un par Šlesera sarunās izskanējušo piezīmi par uzņēmējiem kā fonu nebrīnās: «Pie šāda secinājuma es nonācu pats tajās 22 dienās, kad atrados kustības vadībā. Uzņēmēji netika ņemti vēlēšanu sarakstos. No uzņēmējiem vajadzēja tikai naudu.»

Aktuālākās ziņas