Bijušā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara lietā trīs aizdomās turētie, vēsta TV3 raidījums «Nekā Personīga», atsaucoties uz viņu rīcībā esošu informāciju.
Jaundžeikaram informāciju piegādāja «kurmis»; kūdīšanas ierocis - nauda
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunnedēļ Jaundžeikaram turpmāk jāpaliek apcietinājumā saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanas lietu. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām rūpīgi sargā savas darbinieces vārdu, kura vairāku gadu garumā, iespējams, piegādājusi bijušajam iekšlietu ministram un Saeimas deputātam vajadzīgo slepeno informāciju. Raidījumam neoficiāli kļuvis zināms, ka Jaundžeikara lietā ir trīs aizdomās turētie, jo bijušais ministrs un KNAB amatpersona izmantojuši starpnieku.
Šis, iespējams, ir otrs smagākais trieciens KNAB pastāvēšanas vēsturē. Pirmo reizi, kad divi darbinieki zaga naudu no KNAB seifa; un tagad, kad izrādās, ka līdzās korumpantu ķērājiem vairākus gadus atradās cilvēks, tā dēvētais «kurmis», kurš piegādāja informāciju pretējai pusei.
Pēc «Nekā Personīga» rīcībā esošām ziņām, tā ir KNAB operatīvo pasākumu nodaļā strādājoša amatpersona, kuras kompetencē ietilpa tehniskie jautājumi, sarunu šifrēšana un tamlīdzīgas darbības. Viņa birojā sāka strādāt vairākus gadus pirms tā vadība tika uzticēta Normundam Vilnītim.
Ar Jaundžeikaru viņa nesatikās, nesazvanījās - eksministra advokāts uzsver, ka Jaundžeikars KNAB «Kurmi» vispār nepazīst. Taču Jaundžeikara labs paziņa ir KNAB darbinieces radinieks. Viņš bijis starpnieks informācijas piegādē. Advokāts ne apstiprina, ne noliedz, ka Jaundžeikars pazīst trešo aizdomās turēto šajā lietā. Jaundžeikaram netiekot inkriminēta paša noslēpuma izpaušana, bet gan uzkūdīšana.
Kūdīšanas galvenais ierocis – nauda. Cik tika maksāts par vērtīgās informācijas iznešanu ārpus KNAB sienām, noskaidros izmeklēšana. KNAB amatpersona ar izmeklētājiem, visticamāk, sadarbojas, jo atrodas uz brīvām kājām.
Ne KNAB, ne prokuratūra neatklāj, kādas ziņas Jaundžeikars centies iegūt, un kādas tikušas izpaustas. Neatklāj arī to, vai Jaundžeikars darbojies savās vai savu politisko līdzgaitnieku interesēs. Taču pēdējos mēnešos arvien uzskatāmāk kļuva redzams, ka personas, kuras nonāca KNAB redzeslokā, bija soli priekšā operatīvajiem darbiniekiem. Tā šī gada maijā Saeimas deputāts Ainars Šlesers pauda sensacionālu paziņojumu, ka viesnīcā «Rīdzene», kur viņš ir biežs viesis, jau divus gadus notiekot noklausīšanās.
Mēģinājums to padarīt par farsu neizdevās, un dažas nedēļas vēlāk KNAB veica kratīšanas ar Šleseru saistītos uzņēmumos, kā arī vēlējās pārmeklēt arī viņa dzīvesvietu. Tomēr šī nebija vienīgā reize, kad Šlesers, iespējams, brīdināts.
2009.gada ziemā Šlesers, zaudējis satiksmes ministra amatu Ivara Godmaņa valdībā, pretēji iepriekš solītajam, negaidīti atjaunoja Saeimas mandātu, pats uz Saeimas sēdi nemaz neierodoties, bet gan valsti pametot un aizbraucot uz Dubaju. Par sasteigto rīcību liecināja arī negaidīta partijas kongresa atcelšana Šlesera prombūtnes laikā. Baumas, ka Šlesers būtu brīdināts un mandāta atjaunošana saistīta ar imunitātes iegūšanu, politiķis toreiz noliedza. Šlesera partijas biedru Jaundžeikaru pašlaik tur aizdomās par noziegumiem, kas izdarīti, tieši no 2009.gada.
Jaundžeikars pateicoties gan iekšlietu ministra amatam, gan vadītāja postenim Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK), dažādos laika posmos bijis starp ļoti retajām amatpersonām, kuras pulcējas Rīgas pilī, lai īpašā slepenībā skatītu ar valsts drošību saistītos jautājumus.
Informācija no Valsts prezidenta vadītajām sēdēm nereti noplūda, bet izmeklēšana nedeva cerētos rezultātus. Eksprezidents Valdis Zatlers noliedz, ka kaut reizi būtu turējis aizdomās Jaundžeikaru.
«Vērtēt ar šīs dienas prizmu pagājušā vai aizpagājušā gada notikumus, nebūtu korekti, bet katrā ziņā, tajā laikā nekādas aizdomas nebija,» sacīja Zatlers.
Citās domās ir Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Jaundžeikars bieži «plātījies» ar slepenu informāciju, kas viņam kā amatpersonai nevarēja būt zināma.
«No privātajiem kontaktiem, kas ir bijis ārpus NDK telpām, protams, es daudzkārt esmu dzirdējis tādu pietiekami labu informētību no Jaundžeikara puses, kas kaut kādas atsevišķas viņu interesējošās lietās vai viņa izpratnē, savērptajās sazvērestības teorijās, kas ir detaļas. Tā kā cilvēkam tā lieta kopumā interesēja, un arī informācija acīmredzot bija pietiekama,» sacīja Zaķis.
Partijas biedri aizstāv Jaundžeikaru, sakot, ka viņam nebija jākūda KNAB darbiniece, lai izpauž slepenas ziņas, viņam tās tāpat bija pieejamas.
«Jaundžeikaram pieeja valsts noslēpumiem bija pieejama tik plaša, tas informācijas loks bija tik plašs, ka tas ir nesalīdzināmi lielāks par to, kas varētu būt kādas KNAB vai citas tiesībsargājošās iestādes redzeslokā. Līdz ar to tas ir pārsteigums!» - sacīja LPP/LC valdes loceklis, Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
Tomēr ne kā iekšlietu ministram, ne Nacionālās drošības komisijas vadītājam Jaundžeikaram nevarēja tapt zināma KNAB operatīvā informācija. Turklāt pēdējo gadu Jaundžeikars līdz ar amatu Saeimā bija zaudējis gan speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, gan NATO sertifikātu, un viņš galvenokārt darbojās savā lauku īpašumā Vidrižos. Tikai pa retam Jaundžeikars bija redzams Rīgā, Saeimas telpās, sarunājamies ar partijas bosu Šleseru.
Prokuratūra paziņojusi, ka tā dēvētās «oligarhu lietas» pierādījumu – viesnīcas «Rīdzene» sarunu nopludināšanas izmeklēšana notiek tieši ar Jaundžeikaru saistītajā kriminālprocesā. No tā izriet, izmeklētāji neizslēdz - ka tas varēja būt pēdējais KNAB amatpersonas un Jaundžeikara sadarbības auglis.