«Staro Rīga» aicina - meklē objektus kartē un apskati pilsētā

m.1188.lv/staro

<b>OBJEKTI</b>

Lai dotu iespēju cilvēkiem aplūkot izgaismoto pilsētu arī vēlā vakara stundā no 97 metru augstuma, festivāla laikā Zaķusalā esošais Rīgas radio un televīzijas tornis strādās līdz plkst.23.00, bet par skatu laukuma apmeklējumu festivāla laikā būs jāmaksā 80 santīmu. Arī pats tornis tiks izgaismots svētku krāsās.

Festivāls notiks jau ceturto gadu, un šogad tajā ir virkne jaunumu. Pirmo reizi tajā piedalīsies vides reklāmas aģentūras «JCDecaux» un «LADC», kuru radošie darbinieki bez klientu norādījumiem un komercijas pieskaņas veidos savus gaismas objektus. Šajā programmā staros septiņi reklāmas stendi.

Vērmanes dārzā tiks rādīts audiovizuāls ūdens un gaismas priekšnesums - gaismas, videoprojekcijas un ūdens uzvedums «Viens mirklis ar ūdens strūklakām». Lai gan ūdens strūklakas Latvijā demonstrētas vairākkārtīgi, gaismas festivālā «Staro Rīga» tas būs jaunums.

Šogad festivālā būs arī vairāki interaktīvi objekti, kuros apmeklētāji varēs iesaistīties paši. Vecrīgā, Skārņu ielā 9, darbosies gaismas objekts, kur ikviens festivāla apmeklētājs varēs pats ar savu balsi radīt mūzikas, gaismas un attēlu spēli. Iedzīvotāji tiks aicināti runāt savdabīgā aparātā - fonoskopā, kas balsi pārveidos par gaismas un attēlu spēli uz nama sienas, līdztekus vienkārši teikts vārds vai kliedziens pārvērtīsies Riharda Vāgnera «Valkīru lidojuma» melodijā.

Interesantu objektu «Skaņas noslēpumi» izveidojuši Rīgas Tehniskās universitātes studenti - augstskolas centrālajā ēkā Kaļķu ielā 1 tiks izmantota Heinriha Rubena 1904.gadā izgudrotā ierīce «Rubens’ tube», kas piemērota skaņas stāvviļņa demonstrēšanai, skaļrunī ierunātās skaņas pārvēršot attēlā.

Festivālā tiks iesaistīta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka ar projektu «Burtnieks» - festivāla laikā uz bibliotēkas ēkas fasādes burtu pa burtam, vārdu pa vārdam tiks izgaismotas latviešu tautas dziesmas, iedzīvinot bibliotēkas dvēseli jaunās ēkas sienās.

Pirmo reizi festivālā staros arī Saeimas nams Jēkaba ielā 11 - tā fasāde tiks izgaismota sarkanbaltsarkana, savukārt uz vienas Saeimas ēkas sienas festivāla apmeklētāji varēs redzēt dokumentālu atskatu uz notikumiem, kas risinājušies Jēkaba ielas namā pirms vairāk nekā 20 gadiem, - vēsturiskus kadrus no 4.maija deklarācijas pieņemšanas, kā arī Augstākās padomes ieņemšanas mēģinājuma 1990.gada 15.maijā.

Arī Ministru kabineta ēka šogad staros pirmo reizi - uz tās ar gaismu un video projekcijām stāstīs «Latvijas karoga stāstu».

18.novembrī gaismas festivāls sāksies arī Zviedrijas pilsētā Ūmeo, kas 2014.gadā reizē ar Rīgu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tāpēc starp abām pilsētām tiks veidots digitāls tilts - iesūtot fotogrāfijas internetā, rīdzinieki varēs dalīties gan savos «Staro Rīga» iespaidos, gan ar to, kā tiek svinēta Latvijas neatkarības proklamēšanas 93.gadadiena. Vienlaikus gaismas festivāls risināsies arī Ūmeo pilsētā, kuras iedzīvotāju iesūtītie attēli būs apskatāmi Rātsnama pasāžā no Tirgoņu ielas puses.
 
Festivāla programmā iekļauts Gaismas kafejnīcu maršruts, kurā piedalīsies 17 kafejnīcas. Tajās tiks izveidoti gaismas objekti un festivāla apmeklētājiem tiks piedāvāti īpaši siltie dzērieni.

Tāpat šogad pirmo reizi ir izveidoti festivāla suvenīri, kas būs nopērkami gan internetā, gan suvenīru veikaliņos, kas atradīsies Esplanādē un Rātslaukumā līdzās informācijas stendiem.

Informācija par festivāla programmu, objektiem un notikumiem būs pieejama internetā «satoriga.lv». Kartes un bukletus apmeklētājiem dalīs brīvprātīgie Rīgas ielās, tie būs pieejami visās gaismas kafejnīcās, kā arī informācijas centros Esplanādē un Rātslaukumā.

Festivāla «Staro Rīga» kopējās izmaksas tiek lēstas ap 400 000 latu, no kuriem Rīgas dome piešķīrusi aptuveni trešo daļu - 140 000 latu. Pārējo finansējumu veido sponsoru, sadarbības partneru, informatīvo atbalstītāju, akciju organizatoru ieguldījums.