Premjera pakļautībā šobrīd top jauna «supervienība», kas izstrādās valsts attīstības plānus, uzraudzīs to īstenošanu un koordinēs finanšu sadalījumu pa prioritātēm, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Dombrovska pakļautībā top jauna «supervienība»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidentam tieši pakļauto iestādi nolemts saukt par Pārresoru koordinācijas centru» (PKC) un tajā strādās 15 cilvēki. Uz PKC pārdalīs astoņas jau esošas štata vietas no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts kancelejas, vēl septiņas darbavietas radīs no jauna. Centra ierēdņu un darbinieku algas plānotas no 900 līdz 1700 latiem, bet kopējais PKC nākamā gada budžets ieplānots 294 193 latu apmērā. Kas būs PKC vadītājs – pagaidām nav zināms, viņu meklēs, piesaistot personāla atlases kompāniju. No 1.decembra līdz Jaunajam gadam PKC sagatavos visu darba uzsākšanai, bet ar janvāri tas sāks strādāt jau pilnvērtīgi.
Pirmais svarīgais uzdevums PKC būs sagatavot Nacionālo attīstības plānu, un vēlāk uzraudzīt tā īstenošanu. Līdz šim darbs ar attīstības plānu bija uzticēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tieši vadoties pēc Nacionālā attīstības plāna jau pēc pāris gadiem sadalīs, kādiem mērķiem, kuros virzienos un cik daudz ieguldīt nākamā Eiropas Savienības fondu apguves perioda līdzekļus. Un tie būs lēmumi, kas ietekmēs vairāk nekā divu miljardu latu sadalīšanu.
PKC būs tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. «Tā nebūs ministrijas līmenī, kaut arī PKC vadītājs piedalīsies valsts sekretāru sanāksmēs, bet loma pamatā ir koordinējoša un jebkurā gadījumā šo uzraudzību caur šo PKC varēs arī īstenot premjers, kurš var dot norādījumus ministrijām viena vai otra uzdevuma izpildei,» raidījumam «De facto» skaidro premjers.
Centram uzticēs izstrādāt, īstenot un uzraudzīt reformas, lielos - desmit un divdesmit gadu valsts attīstības plānus, un arī īsāka termiņa uzdevumus, kā valdības rīcības plānu. Un tas apliecina, ka šis būs ļoti ietekmīgs centrs, ar tiesībām darboties visos virzienos.
Vai PKC necīkstēsies par ietekmi ar ministrijām un vai tā veidošana sevi būs attaisnojusi, varēs tikai pēc laika. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP) sākotnējo ieceri uzteic un norāda uz nosacījumiem, kam būtu jāizpildās centra veiksmīgas darbības gadījumā: «Es to vērtēšu pēc tā vai mēs pārskatāmā laika periodā un termiņos būsim spējīgi izstrādāt Nacionālo attīstības plānu, ko mēs lietojam kā Valsts pārvalde, kā valdība, kā galveno dokumentu, kuru mēs uztveram kā saistošu, kas ir saistīts ar budžetu un resursiem, kas nosaka fondu sadalījumu nākamajam periodam.»
Iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna rakstīšana kavējās, tādēļ tas kļuva par ne pārāk nozīmīgu dokumentu, kas bija pieskaņots būtībā jau sadalītai Eiropas naudai. Tagad ir iecere šo plānu padarīt par ietekmīgu dokumentu. To apliecina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), kura vadītajai ministrijai iepriekš bija uzticēta vadošā loma Nacionālā attīstības plāna izstrādē.
«Pats galvenais, ka mēs ne tikai uzrakstīsim skaistu papīru un noliksim plauktā, bet spēsim tam palikt apakšā struktūrfondu naudu, budžeta finansētās programmas nākamajam periodam, 2014. – 2020.gadam, spēsim palikt tam palikt apakšā kaut vai klimata pārmaiņu finanšu instrumentus, respektīvi visus finanšu līdzekļus būs iespējams koncentrēt un vadīt, pamatojoties uz šo plānošanas dokumentu, nevis kaut kā atsevišķi un kaut kur citur,» domā Sprūdžs.
Centrs varēs nospraust gan virzienus reģionu attīstībai, gan pētīt un uzraudzīt tādu vienmēr diskutablu tēmu, kā valsts energoresursu attīstīšana, gan vērtēt, kur vismērķtiecīgāk būs ieguldīt līdzekļus izglītības jomā.
«Pati sistēma, ja tā kļūst vienpusīga par vienu centru, tad viņa visdrīzāk palielinās lobiju interesi strādāt tieši tur. No tāda viedokļa vien ir jātaisa daudzslāņainu, lai nebūtu viena vieta, kur izšķiroši var ietekmēt. Tas varbūt ir tas pats svarīgākais. Es tad varbūt neiebilstu, ka ir vienība pie premjera, augsti kvalificēta, kurai ir daudz kompetences un tiesības, bet tā nav vienīgā,» tā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viena no šī centra veidošanas idejas autorēm, Saeimas deputāte Lolita Čigāne skaidro, ka jau tuvākajā laikā Saeimā iecerēts izveidot komisiju, kas uzraudzīs PKC. Izpētot daudzu valstu pieredzi, Saeimas un valdības pieņemtais modelis ticis atzīts par labāko veidu, kā no viena punkta vadīt valsts attīstības jautājumus.
«Šāda centra darbība, ja tā būs sekmīga, ko neviens nevar garantēt, viņa valsts pārvaldei ietaupīs naudu, jo viņa liks ministrijām un nozaru cilvēkiem un tajā strādājošiem ierēdņiem un nozari regulējošām institūcijām un organizācijām strādāt saskaņoti , viena mērķa un kopējas valsts attīstības vārdā. Ne tikai raut vienmēr to deķi uz savu pusi,» uzsver Čigāne.
Viņa uzskata, ka neviena no esošajām valsts iestādēm šim uzdevumam īsti neatbilda un to līdzšinējā darbība pielīdzināma lēņu tradīcijām, kur katra atsevišķi cīnās tikai katra par savu budžetu.