Kā ziņots, Administratīvā apgabaltiesa pēc Loskutova sūdzības atzina par prettiesisku Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) 2007.gada rīkojumu par viņa atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata pienākumu pildīšanas un uzlika par pienākumu Latvijas valstij atlīdzināt nesaņemto darba samaksu par laiku no 2007.gada 24.septembra līdz 2007.gada 8.novembrim, kā arī 1000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, 22 latu mantiskos zaudējumus un 500 latu atlīdzību par personisko kaitējumu.

Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā sprieduma izrakstā, Loskutovs vēlējies panākt, lai tiktu piedzīta nesaņemtā darba samaksa - mantiskie zaudējumi 134,33 lati par katru atstādināšanas dienu, juridiskās palīdzības atlīdzības izdevumi - 500 lati, neizmaksātās atlīdzības inflācijas procenti - 12,1% no nesaņemtās atlīdzības - 4432 latiem - jeb 536 lati, un arī 5000 latu morālā un personiskā kaitējuma atlīdzību.

Apgabaltiesa konstatējusi, ka Loskutovam ir nodarīti mantiskie zaudējumi nesaņemtās darba samaksas apmērā un uzdevusi valstij tos atlīdzināt. Apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa aģentūrai LETA sacīja, ka, atzīstot iestādes rīcību par prettiesisku, atstādinot amatpersonu no amata, tiesa atzinusi, ka tai jāsaņem tāda darba alga, kādu tā būtu saņēmusi, pildot amata pienākumus saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Maksājamās summas apmērs būtu jānosaka pašai iestādei, nevis tiesai.

Kā teikts sprieduma izrakstā, Loskutova atstādināšana atzīta par prettiesisku, jo jau iepriekš Augstākās tiesas (AT) Senāts šajā lietā secinājis, ka KNAB priekšnieku atstādina no amata pienākumu izpildes, ja tam piemērots apcietinājums vai pret to sākta kriminālvajāšana. Šādas tiesības piešķirtas ģenerālprokuroram, bet citos gadījumos KNAB priekšnieka atstādināšana nav paredzēta.

Ja KNAB priekšnieka darbība neatbilst amata pienākumiem, tad ir veidojama īpaša izmeklēšanas komisija, kuru vada ģenerālprokurors vai īpaši nozīmēts prokurors, turklāt KNAB priekšniekam vispār nav paredzēta disciplināratbildība. Šādi noteikumi ir pamatoti ar īpašajām KNAB priekšnieka neatkarības garantijām. Turklāt likumdevējs nav domājis paredzēt KNAB priekšnieka atstādināšanu tādu dienesta gaitas pārkāpumu dēļ, kas nav krimināli sodāma rīcība. Līdz ar to likumdevējs nav paredzējis Ministru prezidentam tiesības pieņemt lēmumu par KNAB priekšnieka atstādināšanu no amata.

Apgabaltiesa atzīmējusi, ka tiesību normu interpretācija, kas izteikta Senāta spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna, tāpēc Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājam nebija tiesību pieņemt apstrīdēto rīkojumu, jo šādu kompetenci likums tam nav piešķīris.

Vērtējot to, vai ar Kalvīša rīkojumu Loskutovam nodarīts morālais kaitējums, apgabaltiesa atzinusi, ka ar šo rīkojumu prettiesiski tika aizskartas būtiskas pieteicēja tiesības, kas varēja izraisīt garīgas ciešanas, nodarot pieteicējam morālo kaitējumu.

Tiesa vērtējusi Loskutova norādi, ka morālas ciešanas viņam radušās atlīdzības izmaksas pārtraukšanas dēļ, jo viņš nav spējis no saviem ienākumiem maksāt uzturlīdzekļus bērniem no iepriekšējām laulībām, uzturēt ģimeni ar nestrādājošo sievu un bērnu - zīdaini un vēl maksāt kredītu par dzīvokli, tāpēc pieteicējs juties bezpalīdzīgs un pazemots, turklāt nebija zināms, cik ilgi šāds stāvoklis turpināsies.

Izvērtējot aizskāruma radītās sekas, apgabaltiesa atzinusi, ka morālais kaitējums pieteicējam ir nodarīts, bet neuzskata, ka tas ir smags. Vērtējot tiesas praksi jautājumā par piedzenamā morālā kaitējuma apmēru, apgabaltiesa secinājusi, ka tas prasīto 5000 latu vietā nosakāms 1000 latu.

Tāpat apgabaltiesa konstatējusi, ka ar apstrīdēto rīkojumu aizskarti arī Loskutova gods un cieņa, jo Kalvītis sabiedrību ar to iepazīstinājis vēl pirms ar rīkojumu iepazīstināts pats atstādinātais KNAB priekšnieks. Loskutova prasīto 5000 latu vietā tiesa noteikusi 500 latu atlīdzību, teikts sprieduma izrakstā.

LETA jau ziņoja, ka šā gada augustā Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 29.novembra spriedumu, ar kuru Loskutova pieteikums tika noraidīts, un lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

2008.gadā valdības izveidotā komisija, kas vērtēja KNAB priekšnieka atbilstību amatam, secināja, ka Loskutovs pienācīgi nenovērtēja Valsts kontroles norādītās nepilnības un ar KNAB Slepenības nodrošināšanas nodaļu saistītos riskus, atkārtoti atliekot audita veikšanu šajā nodaļā.

Loskutovs nenodrošināja visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas par kriminālprocesos izņemto un biroja slepenības režīmā nodrošināšanas nodaļas glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaiti un saglabāšanu, secināja komisija. Rezultātā no KNAB pazuda 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa bija jau izskatīta.

Pēc komisijas ziņojuma uzklausīšanas valdība nolēma Saeimu rosināt lemt par Loskutova atbrīvošanu no amata, un Saeima 2008.gada 29.jūnijā nobalsoja par Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

Loskutovs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, taču tiesa atteicās pieņemt izskatīšanai viņa iebildumus pret valdības lēmumu ierosināt Saeimai viņu atbrīvot no amata.

Administratīvās rajona tiesas lēmumu atstāja spēkā arī Administratīvā apgabaltiesa. Apgabaltiesas lēmums patlaban ir stājies spēkā.

Loskutovs ievēlēts 11.Saeimā no «Vienotības» saraksta.