Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10866217t1h062c.jpg)
Cilvēks, kurš kaut nedaudz interesējas par Austrumu medicīnu, zina, ka pa visu cilvēka ķermeni ir izvietoti akupunktūras punkti. Bet pastāv arī tā sauktās organisma mikrosistēmas, kur projicējas visi ķermeņa orgāni. Viena no tām aurikulārā – auss gliemežnīcas mikrosistēma. Lai uzzinātu par to kaut ko vairāk, «Māja» apmeklēja klīniku «Ķīniešu medicīna» un lūdza skaidrojumu akupunktūras ārstei docentei Inesei Kokarei.
Franču ārsta atklājums
«Mēs zinām, ka Latvijā diezgan populāra ir iridodiagnostika – tā izmanto mikrosistēmu, kas projicējas uz acs varavīksnenes. Ir plaukstu mikrosistēma, kuru izmanto sujok terapijā, kas ir Korejas zinātnieku izgudrota un plaši lietota, pastāv arī pēdu mikrosistēma, un salīdzinoši nesen, aptuveni 60 gadus, pazīstama arī aurikulārā mikrosistēma,» stāsta I. Kokare. Reiz franču zinātnieks un ārsts Pols Nožjē kādai pacientei, kurai viņš ārstēja sēžas nerva iekaisumu, ievēroja nelielu brūcīti uz auss. Nožjē jautāja, kā tā radusies, un sieviete pastāstīja, ka izmantojusi senu tautas dziedniecības metodi – noteiktas vietas piededzināšanu, lai mazinātu sāpes. Ārsts par to ieinteresējās un konstatēja, ka, kairinot kādu noteiktu auss gliemežnīcas punktu, patiešām var panākt atsāpinošu efektu. Viņš sāka pētīt šo lietu un jau pēc pāris gadiem secināja, ka auss gliemežnīcas forma atgādina embriju – augli mātes klēpī ar galviņu uz leju. Un viņš nāca klajā ar savu apgrieztā embrija teoriju. Auss mikrosistēmas atklāšana bija kā sprādziens. Nožjē noteica auss gliemežnīcas zonas, kur projicējas iekšējie orgāni – sirds, plaušas, traheja, bronhi; atrada zonas, kuras atbild par mugurkaulu, krūškurvi, galvas smadzenēm, ausīm, acīm, rokām, kājām, pleciem. Pēc diviem gadiem viņa shēmu publicēja Šanhajas medicīnas žurnāls, un šīs tēmas izpētei pievērsās ķīniešu speciālisti, viņi papildināja shēmu, piemēram, noskaidroja asinsspiediena punktu, alerģijas punktu un hepatīta punktu.
«Zinot, kādi pacientam ir simptomi, un zinot to, kur topogrāfiski atrodas vajadzīgais punkts uz auss gliemežnīcas, ārsts iedarbojas uz šo punktu ar masāžu vai ievadot tur smalkas adatiņas, pie kurām atsevišķos gadījumos pievieno arī elektrisko stimulatoru. Efekts ir jūtams, kādreiz pat pārsteidzoši labs,» saka I. Kokare.
Gandrīz nav kontrindikāciju
Reizēm aurikulāro terapiju izmanto vienu pašu, piemēram, lai mazinātu apetīti, tieksmi pēc saldumiem. Populāra tā ir nikotīna atkarības ārstēšanai, jo efektīvi mazina vēlmi uzsmēķēt, kad to līdzās dara citi. Galvenokārt aurikulārā terapija ir ārstniecības papildmetode jeb komplementārā metode, ko lieto paralēli citām – medikamentozai terapijai, masāžai, fizikālajai terapijai u.c. «Šī iedarbība ir ļoti maiga un neizraisa citu orgānu darbības traucējumus, blakusparādības,» komentē ārste. «Būtībā tā ir iedarbība uz galvas smadzeņu centriem, jo auss gliemežnīcas virsmu inervē dažādi galvas smadzeņu nervi, kuriem ir ļoti plašas inervācijas zonas, piemēram, gliemežnīcas vidusdaļu inervē viens sīks klejotājnerva atzars, bet šā nerva pārējie, lielie, zari inervē praktiski visus iekšējos orgānus. Kad mēs iedarbojamies uz noteiktu punktu auss gliemežnīcā, tad, netieši iedarbojoties caur šiem klejotājnerva centriem, panākam, ka tiek regulēti visi orgāni, kurus krūškurvī un vēdera dobumā inervē klejotājnervs.»
Lai lemtu par akupunktūras lietošanu konkrētam pacientam, ārstam ir jābūt skaidrībā par diagnozi. Viņš iepazīstas ar līdz šim veikto izmeklējumu rezultātiem un vajadzības gadījumā nozīmē vēl citus. Jāpiebilst, ka visi akupunktūras ārsti Latvijā vispirms ir apguvuši klasisko Rietumu medicīnu. Viņi profesionāli izvērtē, kuros gadījumos cilvēkam vajadzīga cita veida ārstēšana.
Jānoskaņojas ārstēties
«Austrumos ir populārs teiciens: cik gadus jūs slimojat, tik mēnešus jums būs jāārstējas. Tā ka pacientam ir jāsaprot, ka hronisku slimību nevar izārstēt dažu dienu laikā,» stāsta ārste. Ārstēšanas shēma katram pacientam tiek izraudzīta individuāli atkarībā no viņa stāvokļa. Var būt vajadzīgs viens vai vairāki ārstēšanas kursi, kas jāatkārto pēc zināma laika. Vienā kursā parasti ir 10–15 procedūru; parasti procedūras veic katru dienu, ja ir akūts stāvoklis; bet, ja ir hroniska slimība, to dara vai nu pārdienās, vai divreiz nedēļā, savukārt procedūras, kas domātas veselības uzturēšanai, var veikt vienreiz nedēļā.
Protams, ir jānoskaņojas un jāsagatavojas procedūrai. Tas nozīmē, ka pirms tās nedrīkst smagi fiziski strādāt; apmēram stundu pirms un pēc seansa nav vēlams ieturēt bagātīgu maltīti; pēc akupunktūras seansa noteikti kādu brīdi vēl vajadzētu pavadīt siltā telpā, jo, izejot vējā un aukstumā, var vieglāk saaukstēties nekā parastos apstākļos. Ja iespējams, cenšas ņemt vērā arī orgānu darbības bioloģiskos ritmus un veikt procedūras tieši tajās diennakts stundās, kad ir optimāla konkrēto orgānu aktivitāte. Seansā izmantoto adatiņu skaits ir atkarīgs no slimības un arī no akupunktūras skolas, ko praktizē konkrētais akupunktūras ārsts.
Par dzīvesveidu
Vairākumam slimību par iemeslu ir tieši mūsu dzīvesveida vai darba apstākļu īpatnības, tāpēc, ārstējot slimību, gribot negribot jādomā arī par tiem. Piemēram, ja pacients ar locītavu sāpēm ilgstoši strādā aukstos, mitros apstākļos, tikai ar ārstēšanu vien nebūs līdzēts. Tas pats sakāms par stresu. Varbūt cilvēkam nav iespējams izvairīties no stresa situācijām, bet var mainīt savu skatījumu uz šīm situācijām. I. Kokare teic: «Te var palīdzēt īpašas meditācijas tehnikas vai vingrošana, kas balstās uz Austrumu filozofiskajiem principiem, tās mērķis ir veicināt enerģijas, asiņu un šķidruma harmonisku plūsmu organismā. Rezultāts netiek panākts ar lielas fiziskas slodzes palīdzību, bet ar pareizu elpošanu, lēnām, bieži – līganām kustībām, koncentrējot savu prātu uz noteiktām vietām cilvēka ķermenī. Latvijā ir daudz labu skolu, kur to visu var mācīties, bet katram cilvēkam ir savs ceļš uz to, lai viņš justos labi. Depresīvam cilvēkam, kurš jūtas slikti, nebūtu vēlama ieiešana sevī un vēl papildu meditēšana, bet tādam, kurš ir vairāk vērsts uz āru, varbūt vajag kādu brīdi apstāties un nomierināties. Labs ir viss, kas palīdz.»
Cik noturīgs ir efekts?
Saskaņā ar Austrumu medicīnas uzskatiem pacients ārstējas pats, bet ārsts tikai norāda ceļu, pa kuru iet. Līdz ar to ārsts attiecīgajā cilvēka dzīves brīdī mēģina palīdzēt atveseļošanās procesā, iedarbojoties uz akupunktūras punktiem vai izdarot kaut kādas manipulācijas, bet ārsts nav kopā ar pacientu ikdienas dzīvē, viņš nespēj pacientu pasargāt ne no viņa kaitīgajiem ieradumiem, ne no nepareiza dzīvesveida. Tas ir pacientu pašu rokās. Ja viņi ievēro ārsta norādījumus un visu savu gribu veltī tam, lai izārstētos, efekts ir labs.