Ūdens baseinā – draugs vai ienaidnieks

Peldēšanas plusi

• stiprina imunitāti
• labvēlīgi iedarbojas uz ādas elastību un figūru
• trenē visas muskuļu grupas
• īpaši ieteicama cilvēkiem ar muguras problēmām
• palīdz pie locītavu un stājas problēmām
• stiprina sirds muskulatūru
• veicina asinsriti
• ļoti vēlama plaušu veselībai
• labvēlīga krūškurvja muskuļu attīstīšanai
• ieteicama cilvēkiem, kuri slimo ar astmu
• mazina stresu un negatīvās emocijas

Sargi sevi pats!

Ūdens procedūras iedarbojas relaksējoši, stimulē vielmaiņu, uzlabo pašsajūtu un atslābina muskuļus.

Un, lai arī peldēšanu iesaka gan maziem, gan lieliem, ne vienmēr viss norit, kā iecerēts. Jāapzinās, ka publiskais baseins ir līdzvērtīgs ikvienai sabiedriskai vietai, tāpēc te ir tāda pati iespēja inficēties ar dažādām slimībām. Ministru kabineta 2000. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 26 Noteikumi par higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem norādīts, ka peldbaseinu nav atļauts izmantot cilvēkiem, kam ir lipīgas ādas slimības. Peldbaseina apmeklētājus ar redzamām ādas, matu vai nagu slimību pazīmēm aizliegts apkalpot, ja vien nav ārsta izziņas, kas apliecina, ka attiecīgā slimība nav lipīga. Lai neapdraudētu pārējos, uz peldbaseinu nedrīkst doties arī tad, ja ir akūta slimība ar augstu temperatūru un saķerta kāda elpošanas ceļu vai zarnu infekcija, turklāt jārūpējas par personisko higiēnu un pirms peldes jānomazgājas dušā.

Ir divi bīstami aspekti, lai peldbaseinam teiktu nē:

Alerģija no hlora

Alerģija var pārvilkt svītru peldbaseina apmeklējumam uz visiem laikiem. Dezinfekcijas līdzekļu lietošana baseinā dažiem var izraisīt niezi un alerģiskas reakcijas. Tāpēc alerģiskiem un jutīgiem cilvēkiem nevajadzētu peldēties baseinā, kur ūdens dezinficēšanai izmantots hlors, jo tam piemīt kairinoša iedarbība un var radīt acu un deguna gļotādas iekaisumu vai pat alerģisku dermatītu uz ādas. Tā kā baseina ūdens tiek hlorēts, pēc peldes ikvienam pastiprināti būtu jārūpējas par barojošu kosmētiku ādai un matiem. Lai mazinātu alerģijas simptomus, jāvēršas pie ārsta, kas ieteiks pretalerģijas līdzekli.

Nagu sēnīte

Ja cilvēkam ir nagu sēnīte, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta un tā jāizārstē! Taču, apmeklējot baseinu, neviens nevar garantēt, ka tā netiks iegūta atkal. Tādēļ, apmeklējot baseinu, drošības nolūkos noteikti jāvelk gumijas čībiņas ar labu saķeri (tām jābūt kājās ģērbtuvēs, dušā, kā arī ejot līdz peldbaseinam). Dažos baseinos reizi mēnesī tiek veikta obligātā medicīniskā pārbaude. Ādas infekciju slimību ierosinātājas – sēnītes – vairojas siltumā un mitrumā, tāpēc peldbaseinos tiek izmantoti dezinfekcijas - pretsēnīšu līdzekļi, lai iznīcinātu iespējamās sēnīšu sporas uz grīdas. Vienkāršākā profilakse pret sēnītēm ir ūdens un ziepes, tāpat der kaut kas skābs (ūdenim pievienota citrona sula vai etiķis). Nopērkami arī speciāli pretsēnīšu krēmi un losjoni. Ārstēšanai pieejami dažādi līdzekļi (gan ziedes, gan tabletes).

Peldbaseinā pielietotā ķīmija

Jebkura ķimikālija ir kaitīga cilvēkam un videi, taču Latvijas likumdošanā ir noteiktas normas, lai neradītu draudus cilvēka veselībai. Peldbaseinā ūdenim tiek pievienota:

• 36 % sērskābe, kas regulē PH līmeni, lai ūdens nebūtu ne skābs, ne sārmains
• hlors, kas iznīcina dažāda veida baktērijas
• koagulants (ķīmiska viela), kas savāc cilvēka izdalītos sviedrus un taukus un kas tālāk recirkulācijas procesā filtros tiek sašķaidīti, izskaloti un novadīti kanalizācijā.

Izskanējis viedoklis – vai tiešām peldbaseinā nevar iztikt bez hlora, kas tik daudziem rada alerģiju, taču lielajos baseinos pagaidām citu alternatīvu nav (iespējams, nākotnē arī publiskie baseini varēs atļauties sudraba lampas, kas ir ļoti efektīgas, taču dārgas). Speciālisti uzsver - ja baseinā jūtama specifiskā hlora smaka, tad, iespējams, ir pārsniegtas normas (vai arī ir limita robežās pie kritiskās augšējās robežas). Jebkurā gadījumā – ja tiek izmantots hlors, šis aromāts ir neizbēgams - vairāk vai mazāk tas būs jūtams jebkurā gadījumā. Tikai – ievērojot ūdens tīrības normas un lietojot hloru paredzētajā daudzumā, aromāts būs ļoti minimāls. Problēmas rodas, ja ķīmiju lieto vairāk vai mazāk nekā ir paredzēts. Cilvēku no alerģiskām izpausmēm gan neglābs ne normas robežās, ne pārsniegts hlora daudzums.

Starp citu, lielajos baseinos hlora atlikums ir gandrīz neiespējams, savukārt mazajos baseinos (ap 100 kubikmetriem ūdens) hlora daudzums, pēc speciālistu vārdiem, gan varot strauji mainīties pat normālā darba gaitā. Pēc normatīviem, brīvā hlora daudzumam baseina ūdenī jāatrodas robežās no 0,3 – 1,0 mg/l, taču mazajos baseinos šo normu cenšas uzturēt no 0,3 - 0,5 mg/l (lielajos baseinos parasti no 0,5 –0,7 mg/l). Tā kā bērniem ir jutīga āda un elpošanas ceļi, viņi uzreiz reaģē pret izmaiņām.

Regulāra kontrole

Lai publiskais peldbaseins varētu darboties, tam ir jāatbilst visām Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajām prasībām. Valsts Sanitārā inspekcija (VSI) kontrolē LR MK 18.01.2000. noteikumu Nr.26 Noteikumi par higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem ievērošanu publiskās lietošanas peldbaseinos. Peldbaseina apsaimniekotājam jānodrošina peldbaseina darbības paškontrole atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam un jāiekārto peldbaseina sanitārā stāvokļa nodrošināšanas žurnāls (4. pielikums). Veselība pārliecinājās, ka peldbaseina paškontrole ir sarežģīts mehānisms, sākot no pārbaudēm 3 x dienā, kad ar fotometru tiek pārbaudīts hlora atlikums, ūdens temperatūra, gaisa temperatūra un PH līmenis, beidzot ar kontroli katru dienu pār apmeklētāju skaitu, ūdens apjoma plūsmu utt. un par ūdens kvalitātes rādītājiem reizi mēnesī.

VSI pārbauda, kā tiek veikta šī paškontrole, tāpat vērtē sanitāri tehnisko ierīču minimālā skaita atbilstību MK noteikumu Nr. 26 prasībām, ņemot vērā peldbaseina apsaimniekotāju informāciju par maksimālo apmeklētāju skaitu, kuri vienlaicīgi izmanto peldbaseinu, un sanitārā stāvokļa nodrošināšanas žurnāla datus. Tāpat VSI darbinieks veic relatīvā gaisa mitruma kontroli, ja peldbaseina telpās ir relatīvā gaisa mitruma mērīšanas ierīce. Ja šādas ierīces nav un rodas aizdomas par rādītāju neatbilstību (piem. - kondensāts uz sienām, telpā tvaiki), VSI amatpersona pieprasa veikt pasākumus to novēršanai vai veic gaisa relatīvā mitruma mērījumus.

Zināšanai

• Peldbaseina ūdens temperatūrai jābūt 24-30 °C. Peldbaseinā, kas paredzēts tikai bērniem, ūdens temperatūrai jābūt 28-30 °C.
• Telpu, kurā atrodas peldbaseins, un visas ar peldbaseinu saistītās telpas tiek nodrošinātas ar mākslīgo ventilāciju. Relatīvais gaisa mitrums ir 75-85 %, gaisa kustības ātrums nedrīkst pārsniegt 0,15 metrus sekundē.
• Gaisa temperatūrai telpā, kurā atrodas peldbaseins, jābūt par 1-3 °C augstākai nekā ūdens temperatūrai peldbaseinā.
• Peldbaseinā jānodrošina ūdens apmaiņu ne mazāk kā 5-10 % no peldbaseina tilpuma diennaktī.
• Peldbaseinā ar recirkulācijas ūdens sistēmu un tilpumu 200 m3 vai lielāku nodrošina ūdens attīrīšanas sistēmas iekārtas darbību 24 stundas diennaktī, peldbaseinā ar ūdens recirkulācijas sistēmu un peldbaseina tilpumu, mazāku par 200 m3, nodrošina ūdens attīrīšanas sistēmas iekārtas darbību peldbaseina noslodzes laikā.
• Tukšu peldbaseinu mazgā, dezinficē un, izmantojot spiedienu, skalo ar ūdeni, kā arī pilnīgi nomaina ūdeni peldbaseinā:
  • ne retāk kā reizi gadā - peldbaseinā ar recirkulācijas ūdens sistēmu;
  • ievērojot ražotāja priekšrakstus, - peldbaseinā ar recirkulācijas ūdens sistēmu un speciālu ūdens attīrīšanas sistēmas iekārtu;
  • ne retāk kā trīs reizes mēnesī - peldbaseinā ar caurteces ūdens sistēmu.

Avots: Ministru kabineta 2000. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 26 Noteikumi par higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem, kas izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 38.1 pantu

Konsultējuši Valsts Sanitārās inspekcijas komunikācijas daļas vadītāja Jana Veinberga, skaistuma klīnikas «4. dimensija» dermatoloģe Linda Kapteine un Bērnu un jauniešu sporta nama «Daugava» saimniecības vadītājs Jānis Jaunzems.