Pārmīlas dzeja

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Cehā trešajā pie virpas,
Žanim pārskrēj' mitras tirpas;
Piesprauž Aņa pie to klozi,
Viņa izvirpoto rozi.

Eju mīlas pilnu krūti,
Es pie slaucējas uz kūti,
Bet kad redzu - apkārt sūdi,
Mīlēt paliek drusku grūti.

Buča te, buča tur,
Laimons Intu stipri tur.
«Es uz bučām esmu kārs,
kauč man' sitīs, kauč man' bārs.»

Apliecinot savas jūtas
Mīļo nogāzu pie gultas,
Liku pāri silto deķi
Kā zīlīti baroju ar speķi.  

Likās jau, tur neko darīt,
Sirds kad sāp, viss riebjas arī-
Runas garas, darbs ir īss
Valentīn, nāc šurp un VISS!!!

Daugavā kad iet sāk pali,
Mīlas ostā jāizmet gali.
Šoreiz piestaigāšu pie Edītes
Jo viņai vaigos bedrītes.

Došos es uz Paterniekiem,
Nodotos lai mīlas priekiem,
Stāvēšu tur pieturā,
Siekalošos,- un nekā!
(Man vienmēr tā).

Saģērbos es krāsā rozā,
nostājos jau mīlas pozā,
nodaļā, kur aukstā gaļa
kamēr lielveikals vēl vaļā

Maigonis ar Maigu tikās
un viens otram iepatikās
Vaira satikās ar Vairi
...tā viņš norāvās ar airi...

mājaslapā

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu