Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10891674t1h3d9f.jpg)
Lai gan problēmas saistībā ar lielākiem tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem Briselē ir ļoti aktuālas, šo interešu lobēšana laika trūkuma dēļ ir nokavēta, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» atzina jaundibinātās Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkevičs.
«Diemžēl šis vilciens jau nokavēts. Patlaban varētu gatavoties nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2020.gadā. Briselē lēmumu pieņemšana ir ļoti smagnējs process, kas ilgst vismaz 5-7 gadus, līdz ar to jāgatavojas laicīgi,» sacīja Marcinkevičs.
Jautāts, cik lielā mērā vispār lobisti var ietekmēt lielo politiku, kur neviena valsts negrib piekāpties ne par santīmu, viņš norādīja, ka viss atkarīgs no tā, cik spēcīgi ir argumenti un arī sakari.
«Bez pastāvīgas klātbūtnes Briselē izdarīt kaut ko ir ļoti grūti. Jāveido sakari ne tikai ar politiķiem un ierēdņiem, bet arī ar dažādām organizācijām. Briselē strādā 15 000 dažādu lobētāju - tā ir vesela armija, ar kuru savukārt jāveido sakari. Jāsaprot, ar kuru ir vai nav vērts veidot attiecības, kurš un kādā situācijā atbalstīs, ar kādiem argumentiem iespējams viņu pārliecināt un dabūt savā pusē. Būtībā tā ir analoģija šaha spēlei, kur jāpārdomā vairāki gājieni uz priekšu, turklāt to nevar izspēlēt nosacīti pāris minūtēs, tur vajadzīgs laiks,» sacīja asociācijas pārstāvis.
Viņš norādīja, ka lobētāja ikdienas darbs neatkarīgi no atrašanās Briselē vai Latvijā ir, koncentrējoties uz konkrētu tematu, sekot līdzi notiekošajam.
«Jāveic monitorings, ko dara politiķi, ierēdņi, PR kompānijas, konkurenti. Otrs - veidot attiecības un sakarus, piedalīties pasākumos, apmeklēt neskaitāmas tikšanās, veidot argumentāciju un, balstoties uz savāktajiem faktiem, būvēt pierādījumu sistēmu, ka tas, ko vari piedāvāt, ir labākais risinājums,» sacīja Marcinkevičs.
Savukārt uz jautājumu, vai profesionālam lobētājam, kurš par savu darbu saņem samaksu, vajadzētu specializēties, viņš norādīja, ka Latvijas gadījumā tie ir «universālie kareivji, kas spēj pieslēgties jebkurai jomai, jo tirgus ir mazs, un jābūt spējīgam darboties dažādās nozarēs. Protams, pasaulē ir lobisti, kas specializējas - automobiļu ražotāji, farmācija, informācijas tehnoloģijas».