Rīgas Doma būtiskākie vēsturiskie fakti
Bīskapa Alberta vadībā svinīgi ielikts Rīgas Doma pamatakmens.
Toreiz vēl Doms atradās ārpus pilsētas mūriem.
Šis gads tiek uzskatīts par brīdi, kad Doma celtniecībā norisinājās straujš attīstības posms.
Šajā gadā iekšpilsētā nodega pirmais Doms.
Pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms notur koncilu jaunuzbūvētajā Domā.
Doma baznīca tika paplašināta, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, paaugstinot telpas centrālo jomu, līdz ar to pārvēršot Doma baznīcu par baziliku. Šajā laikā tika paaugstināts arī tornis.
Nodeg Doma gotiskais tonis, arī ērģeles. Tiek uzskatīts, ka pārējās Doma daļas ugunsgrēks nav skāris.
Izbūvētas jaunas ērģeles, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājies to prospekts, kurš pašreiz tiek restaurēts.
Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta baznīcas ēkas jumts. Atjaunojot nopostīto, tika pārbūvēti baznīcas sānjomu jumti, mainot jumtu slīpumus.
Krievijas cariene Katrīna II aizliedz turpmāk apbedīt baznīcās visā Krievijas Impērijā, līdz ar to arī Rīgas Rāte to aizliedz veikt Rīgas Domā un esošie apbedījumi tiek pārvesti uz pilsētas kapiem ārpus pilsētas mūriem. Tā dēļ tiek paaugstināts baznīcas grīdas līmenis.
Sliktā torņa stāvokļa dēļ, Rāte pavēl to nojaukt un izbūvēt jaunu. Tiek izsludināts skiču konkurss, kurā uzvar zellis no Ziemeļvācijas.