Arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par suņu uzbrukumiem cilvēkam. Krīzes apstākļos izķert klaiņojošos dzīvniekus un, vēl jo vairāk, atrast dzīvniekiem jaunus saimniekus kļūst grūtāk, jo pašvaldību ieņēmumi strauji sarūk. Valsts līdzekļus šīs problēmas risināšanai neparedz, tādēļ vienīgā iespēja ir savlaicīga dzīvnieka īpašnieka atbildības palielināšana, pauž Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža.
Veterinārārste: Suņu uzbrukumi var kļūt par ikdienu (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr kucēns ir mazs, par to rūpējas, šis laiks arī ir piemērots, lai dzīvnieks tiktu reģistrēts. Ar nepacietību tiek gaidīts valdības lēmums ERAF līdzekļu piešķiršanai Zemkopības ministrijas pieteiktajam projektam «Dzīvnieku vienotās informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana», kurš nodrošinās informatīvo bāzi pašvaldībām, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts un pašvaldību policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī aizsardzību katram Latvijas iedzīvotājam, kurš būs cietis no negodprātīga dzīvnieku īpašnieka turētāja rīcības vai bezdarbības sekām. Kamēr suņi netiks reģistrēti valsts vienotā reģistrā, valsts un pašvaldības maksās par sekām, ko rada bezatbildīga un nekontrolēta dzīvnieku vairošana, tirdzniecība un turēšana.
Kā savās vēstulēs Zemkopības ministram, tobrīd Mārtiņam Rozem, norādījuši ES eksperti ar ilggadēju pieredzi dzīvnieku reģistrācijas jautājumos «European Pet Network» prezidents Marks Bušē un Eiropas Mazo dzīvnieku veterinārārstu asociāciju federācijas (FECAVA) prezidents Rejs Bačers, «ir ļoti svarīgi noteikt efektīvu metodi, kas nodrošinātu pastāvīgu identifikāciju un reģistrāciju. Es Jums gribu uzsvērt (kas diemžēl bieži tiek aizmirsts), ka katra sistēma efektīva tikai tad, ja jums ir laba datu bāze, kas tiek arī labi vadīta. Daudzās valstīs neatkarīgi viena no otras tiek uzturētas dažādas datu bāzes, un to koordinēšana valstī ir kļuvusi par lielu problēmu. Es saprotu, ka Jums tagad ir jāizsver dažādi viedokļi, bet no savas pieredzes es Jums ieteiktu jau no paša sākuma izveidot vienotu datu bāzi visā valstī.»
Tikai tuvredzība un vienaldzība varētu būt attaisnojums, lai valsts amatpersonas ignorētu ekspertu viedokli, kas skaidri norāda, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, lai efektīvi iekasētu nodevas un nodokļus arī no mīļdzīvnieku audzētājiem, kuru ieņēmumi no suņu un kaķu tirdzniecības jau sen pārsniedz lauksaimnieciskās darbības peļņu. Cerams, ka ERAF līdzekļus piešķirs šim nolūkam, nevis kārtējam izdomātajam projektam, kas beigās izrādīsies fikcija partiju finansēšanai, pauž M.Viduža.
Suņu turēšanas tendencēs atgriežas deviņdesmitie gadi - agresīva suņa turēšanu pārprasti asociē ar drošību. Ja dzīvnieka īpašnieks, kura suņi ir nokoduši dzīvnieku un sakoduši cilvēku, uzskata, ka «tā ažiotāža par lielu ir sacelta, jo cilvēkiem jau neuzbrūk; sakašķējās ar to suni», sabiedrība ir apdraudēta.
Ja šie suņi būtu reģistrēti, tad šādā situācijā būtu jau sākts kriminālprocess. Cietušajam ir jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai sāktu procedūru suņu atzīšanai par bīstamu. Ja suņi tiks atzīti par bīstamiem, saimniekam tiks noteikts pienākums nodrošināt papildu drošības pasākumu kopumu šādu suņu turēšanai.
«Treknajos gados cilvēki nepārdomāti iegādājās ne tikai īpašumus, bet arī, viņuprāt, to interjera obligātu sastāvdaļu - dzīvniekus. Tagad tāda pārprasta izpratne par dzīvnieka būtību padarījusi daudzus no mājas mīluļiem par pašvaldību problēmu, jo tieši tām tagad ir jānodrošina klaiņojošu dzīvnieku izķeršana un izmitināšana patversmē. Klaiņojoši dzīvnieki pulcēsies baros, kas uzbruks arī cilvēkiem, ja netiks izķerti un izmitināti patversmēs,» tā LVB priekšsēdētāja Māra Viduža.