Vino uzsver, ka viena no jomām, kurā ārvalstu izlūkdienesti ir īpaši ieinteresēti, ir ES enerģētikas politika.
Saskaņā ar viņa teikto spiegi parasti uzdodas par diplomātiem, žurnālistiem, lobistiem, uzņēmējiem vai studentiem. Līdz ar izlūkošanas datu vākšanu tie cenšas ietekmēt ES un NATO augstāko amatpersonu pieņemamos lēmumus.
Spiegi cenšas iedraudzēties ar amatpersonām gan oficiālu semināru, gan saviesīgu pasākumu laikā.
ES drošības dienesti pat ieviesuši īpašu akronīmu personām, kuras visdrīzāk var kļūt par ziņu piegādātājiem trešo valstu izlūkdienestiem, - MICE (money, ideology, compromise, ego - nauda, ideoloģija, kompromitēšana, ego), kas apzīmē ļaudis, kuriem piemīt mantkārība, kuri nonākuši parādos vai pakļauti radikālām idejām, kuriem ir netīra sirdsapziņa vai kuri vienkārši vēlas spēlēt Džeimsu Bondu.
Dažreiz ārvalstu aģenti Briseli izmanto tikai kontaktu nodibināšanai, taču vervēšanu veic tikai pēc attiecīgās personas atgriešanās savā mītnes valstī.
Lai gan VSSE, kas zināmā mērā līdzinās britu iekšējam pretizlūkdienestam MI5, galvenokārt ir atbildīgs par pretterorisma operācijām, viens no tā uzdevumiem ir arī Briselē izvietoto starptautisko organizāciju mītņu aizsardzība.
VSSE sadarbojas ar ES un NATO iekšējās drošības dienestiem, ES dalībvalstu pretizlūkošanas dienestiem, Beļģijas federālo policiju un Beļģijas militāro izlūkdienestu (ADIV).
«ES institūciju drošības dienestu kompetence aprobežojas ar viņu ēkām. Tādējādi, kad darbība notiek ārpus ES ēkām, visa kompetence piekrīt VSSE,» skaidro Vino.
«Ja naidīga izlūkdienesta virsnieks mēģina kādu savervēt vai kādam no ES un NATO tuvoties, ir ļoti ticams, ka viņš to nedarīs, ejot pie attiecīgās personas uz oficiālu ēku. Kontaktu iespēja oficiālā ēkā pastāv, taču kad kontakts nodibināts un turpinās, domājams, ka tas notiks ārpus ēkas, (..) un šajā brīdī mēs, protams, esam pilnībā atbildīgi,» skaidro Beļģijas izlūkdienesta priekšnieks.