Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Nobela prēmija fizikā piešķirta par pētījumiem kvantu optikā (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Abi pētnieki atzinību izpelnījušies par «novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas», teikts Nobela komisijas atzinumā.
Aroša un Vainlenda izstrādātās metodes «ļāvušas šajā izpētes laukā spert pirmos soļus jauna tipa superātru datoru būvei, pamatojoties uz kvantu fiziku», atzinusi Nobela komiteja. «Iespējams, kvantu dators šajā gadsimtā izmanīs ikdienas dzīvi tāpat, kā pagājušajā gadsimtā to paveica klasiskais dators.»
Viņu pētījumi ļāvuši uzbūvēt arī ārkārtīgi precīzu pulksteni, kas ir vairāk nekā simtkārt precīzāks nekā pašreizējais cēzija pulkstenis un varētu kalpot par pamatu nākotnes laika standartam.
Abi zinātnieki specializējušies kvantu sasaistē, elementārdaļiņu fizikas fenomenā, kurš līdz šim ir pierādīts eksperimentāli, taču joprojām vāji izprotams.
Tas izpaužas tādējādi, ka, divām daļiņām mijiedarbojoties, tās kļūst «sasaistītas», tas ir, tās ietekmē viena otru no attāluma. Šī sasaiste saglabājas zināmu laiku arī pēc abu daļiņu nošķiršanas.
Sasaistē esošās daļiņas ieņem tā dēvēto superpozīciju, kas ļauj cerēt uz superdatoru izstrādes iespējamību.
Šodienas datoros tiek izmantots binārais kods, kurā datus uzglabā bitos, kas var būt vai nu nulle, vai viens. Taču superpozīcijā esošs kvantu bits var būt gan nulle vai viens, gan nulle un viens vienlaicīgi.
Tas, domājams, paver iespējas daudzkārt palielināt datu ietilpību, kā arī ātrāk atrisināt sarežģītus matemātiskus uzdevumus, kas rodas, piemēram, klimata izmaiņu modeļu izstrādē vai kodu atšifrēšanā.
Taču, lai to varētu paveikt, joprojām jāpārvar daudzi tehnoloģiski šķēršļi.
Nobela komiteja skaidro, ka zinātnieki apbalvoti par spēju izmērīt un kontrolēt ārkārtīgi trauslos kvantu stāvokļus, kas iepriekš tika uzskatīts par neiespējamu, taču tagad ļauj šīs daļiņas novērot un izskaitīt.
68 gadus vecais Arošs strādā vienā no prestižākajām Francijas augstskolām - «Ecole Normale Superieure» - un pasniedz arī «College de France», savukārt 68 gadus vecais Vainlends strādā Kolorādo universitātē ASV un Nacionālajā Standartu un tehnoloģiju institūtā.
Pērn Nobela prēmija fizikā tika piešķirta diviem amerikāņu zinātniekiem - Zaulam Perlmateram un Ādamam Rīsam, kā arī austrāliešu pētniekam Braienam Šmitam par pārnovu jeb supernovu pētījumiem.
Šī gada Nobela prēmiju sezonu ievadīja paziņojums par apbalvojumu medicīnā, kas pirmdien tika piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu.
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).
Trešdien tiks paziņots Nobela prēmijas laureāts ķīmijā, ceturtdien taps zināms, kuram šogad tiks piešķirta Nobela prēmija literatūrā, bet Nobela Miera prēmijas laureāts tiks atklāts piektdien.
Savukārt pirmdien, 15.oktobrī, būs zināms ekonomikas balvas ieguvējs.
Prestižās balvas zinātnes kategorijās pēckara periodā dominējuši amerikāņi.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā - 10.decembrī - Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.