Uzņēmēju organizācijas neizpratnē par atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās

Uzņēmēju organizācijās aģentūrai LETA norāda, ka 2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Atsaucoties uz Valsts kases datiem, organizācijās min, ka šogad pirmajā ceturksnī no 15 ministrijām 10 ministrijās atlīdzības izdevumi ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%, tostarp līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, bet par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

"Mūsuprāt, šāda tendence neliecina par politiskās vadības un augstākā līmeņa ierēdniecības apņemšanos ievērot noteiktos ierobežojumus, publiski solījumi un lēmumi nesakrīt ar darbiem," uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Organizācijās norāda, ka vairākās ministrijās 2025.gada budžetā ieplānotie atlīdzības izdevumi jau sākotnēji paredzēja pieaugumu, kas būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteiktos 2,6% salīdzinājumā ar 2024.gadu. Piemēram, Veselības ministrijas programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana" atlīdzībās 2025.gadā ieplānoti 5 686 346 eiro - par 25,4% vairāk nekā 2024.gadā, Ministru kabineta un Valsts kancelejai programmai "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" ieplānots atlīdzības pieaugums par 19,2%, sasniedzot 9 696 252 eiro.

"Tiek radīti apstākļi, ka uzņēmējiem, kuru darbības rezultātā rodas valsts budžeta ieņēmumi, situācija darba tirgū kļūst nelabvēlīga salīdzinājumā ar valsts iestādēm, kas šos radītos ieņēmumus tērē. Algu fonda dinamika rāda, ka vislielākais pieaugums laikposmā no 2020. līdz 2024.gadam bijis ministrijās - par 160,2%," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijās atgādina, ka valdības lēmums par atalgojuma fonda ierobežošanu bija saistīts ar faktu, ka publiskajā sektorā 2023.gadā notika straujš atlīdzības fonda kāpums - par 15,2% un 2024.gadā vēl par papildus 14,6%, kas pārsniedza privātā sektora iespējas un radīja nesamērīgu deformāciju darba tirgū. Arī patlaban publiskā sektora vidējā alga ir augstāka nekā privātā sektora vidējā alga.

"Mēs uzstājam, lai tiktu ievēroti pieņemtie lēmumi, kas vērsti uz taupības pasākumiem," pauž uzņēmēju organizācijās.

LDDK aicina Ministru kabinetu un Finanšu ministriju sniegt skaidrojumu par minētajiem apstākļiem un to, kā tiek uzraudzīts atlīdzības fonds valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemtais Ministru kabineta lēmums par publiskā atlīdzības fonda ierobežošanu, lai 2025.gadā tiktu ievērots iepriekš noteiktais 2,6% pieauguma robežlielums.

Fiskālās disciplīnas padome iepriekš informēja, ka 2025.gada februārī atlīdzības izdevumi publiskajā sektorā pieauga par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.