Vēršoties pret svešvalodu lietojumu un šauri interpretējot likumu, Valsts valodas centrs (VVC) iestādēm aizrāda arī par iedzīvotāju informēšanu tādos būtiskos jautājumos kā, piemēram, mājokļa drošība un cīņa pret narkomāniju, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Policijas galvenās mītnes vestibilā līdz šim bija brīvi pieejami krāsaini bukleti divās valodās gan par to, kā pasargāt mājokli un cīnīties pret narkomāniju, gan to, kur vērsties, ja neapmierina policistu darbs. Taču pēc valsts valodas sargu domām tas izrādījies pārkāpums, un Valsts policija saņēmusi aizrādījumu par informācijas izplatīšanu arī krieviski.
Šādi materiāli stendā varot stāvēt tikai latviešu valodā, savukārt krieviski saskaņā ar likumu tos var izsniegt tikai pēc īpaša pieprasījuma. Pārkāpums uzreiz novērsts, un tagad stendā atrodama tikai informācija par to, ka bukleti pieejami arī svešvalodā. Savukārt, lai pie tiem tiktu, ceļš jau būs krietni sarežģītāks un cilvēkam nāksies gaidīt, kamēr kāds no sazvanītajiem policijas darbiniekiem informatīvos materiālus atnesīs.
Policija skaidro, ka materiālu mērķis šoreiz galvenokārt bijis uzrunāt tieši cittautiešus, kuriem par kārtības sargu darbu līdz šim bijis mazāk informācijas. «Aptaujas rezultāti mums ir parādījuši, ka vismazāk informēti par Valsts policijas (VP) darbu, ir tieši cittautieši. Un, pamatojoties uz to, tika pieņemts lēmums, ka ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu, jāizdod informatīvie bukleti par drošības jautājumiem gan latviešu, gan krievu valodā,» skaidro VP priekšnieka palīdze Beāte Labinska.
VVC ir strikts – likums ir jāievēro. Un saskaņā ar to līdztekus valsts valodā publicētiem materiāliem informācija arī, piemēram, krieviski vai angliski, esot atļauta vien tad, ja tā attiecas uz rīcību ārkārtas situācijās, epidēmijām vai drošības pasākumiem.
«Par Valsts policiju, tur bija pārkāpums tādā ziņā, uzreiz arī novērsa, ka bieza grāmatiņa par narkomāniju bija publiski izlikta sabiedrībai pieejamā vietā. Arī nedrīkst būt, pēc pieprasījuma drīkst būt. (..) Tomēr ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei no pašvaldību vai no valsts institūciju puses. Nedrīkst viena minoritāte, šinī gadījumā krievi, būt daudz vienlīdzīgāka situācijā kā jebkura cita minoritāte. Nodokļus mēs maksājam vienādi, kāpēc nav latgaliešu valodā, kāpēc nav poļu valodā un tā tālāk,» savu nostāju skaidro VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.
Cilvēktiesību aizstāvji gan to sauc par absurdu un norāda – valodas sargi aiz kokiem neredz mežu.
«Tas ir ļoti pozitīvi, ka ir [informācija] arī par cietušo tiesību jautājumiem, kā nekļūt par nozieguma upuri, un ka tas ir dažādās valodās. Man liekas, šajā situācijā vieni redz valodu un otri redz cietušos neatkarīgi no valodas. Manuprāt, valsts valodas inspekcija ārkārtīgi šauri interpretē valsts valodas likumu,» uzsver Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.
Starptautiskā prakse, sevišķi Eiropas valstīs, kur patlaban vērojama liela cilvēku mobilitāte, liecina, ka tāda veida iestādes, kā, piemēram, policija, cenšas uzrunāt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. Piemēram, Īrijas policija informāciju gan par savu darbu, gan cietušo tiesībām un iespējām sūdzēties izplata septiņpadsmit dažādās valodās, tostarp, arī latviešu un krievu. Savukārt Igaunijā šāda veida materiāli policijā pieejami krievu un angļu valodā.
Tikmēr Latvijā pēdējos gados bijuši jau vairāki gadījumi, kad valsts valodas sargi iebilduši pret krievu valodas lietojumu arī gadījumos, kad cilvēku informēšana tomēr ir svarīgāka par formālu likuma izpildi. Viens no šādiem gadījumiem bija saistīts ar tautas skaitīšanu, otrs – ar Veselības ministrijas kampaņu par krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaksi, bet trešais šādas pārprastas centības piemērs – aizrādījums Labklājības ministrijai, kas krieviski presei izplatījusi informāciju par pabalstu jauno aprēķināšanas kārtību.
«Te jau nav runa par visas informācijas izplatīšanu krievu valodā. Te ir par situācijām, kad šādas informācijas izplatīšana citā valodā ir ne tikai attaisnojama, bet arī nepieciešama,» uzsver Kamenska.
Skrupulozo turēšanos pie likuma burta valsts valodas lietojumā izjūt arī tūristi. Šīs problēmas gan vairāk saistītas ar orientēšanos pilsētvidē un praktiskas dabas informāciju. Piemēram, norādēm par to, kad jāmaksā par automašīnas novietošanu ielas malā. Tam gan risinājums būtu vienkāršs – nemēģināt visu izklāstīt ar vārdiem, bet vairāk lietot visā pasaulē pazīstamas piktogrammas, rosina tūrisma nozares pārstāvji.
Tikmēr Valsts valodas centrs pamatu jebkādām izmaiņām valsts valodas regulējumā vai likuma interpretācijā neredz. Bet, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kam ikdienas darbā visu laiku cilvēkiem jāskaidro dažādi jautājumi svešvalodās, problēmas ar valsts valodas sargu iespējamiem pārmetumiem par bukletiem vairākās valodās atrisinājusi krīze – līdz ar naudas trūkumu gluži vienkārši pieņemts lēmums atteikties no drukātas informācijas. Diezin vai to gan varētu uzskatīt par labāko risinājumu.
