Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10933029t1h52d3.jpg)
Lai arī tauta aptaujās it kā nepauž vispārēju sajūsmu par ekonomikas atkopšanos, par straujāk augošo nozari Latvijas ekonomikā kļuvusi māksla, izklaide un atpūta, kas 3.ceturksnī gada griezumā pieaugusi par 15.1%. Varbūt vainīgs klasisks latviešu niķis — teikt vienu, darīt citu. Īpaši gribas pieminēt otrās vietas ieguvēju nozarēm izaugsmes sacensībā — informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Šī ir joma, kuras īpatsvars Latvijā ir līdz šim izteikti atpalicis no Igaunijas un saistīts ar t.s. intelektuālo pakalpojumu eksporta krietni mazāko apjomu. Aizvadītā gada laikā ir ļoti daudz un pamatoti runāts par rūpniecības lomu izaugsmē, taču liela nozīme būs arī tādām nozarēm kā informācijas pakalpojumi un komercpakalpojumi, kuru eksportā no ziemeļu kaimiņiem atpaliekam ļoti izteikti. Komercpakalpojumi gada laikā auguši lēnāk, par 5.1%, bet arī tas ir cienījams temps un nākotnē gaidāma straujāka izaugsme, jo šobrīd vērojama liela interese par dažādu zvanu un biznesa pakalpojumu centru pārcelšanu uz Latviju.
Pagaidām eksporta kāpumā galvenais nopelns ir apstrādes rūpniecībai, kas augusi par 7.2%, bet izaugsmē kopumā vislielākais ieguldījums bijis tirdzniecībai, kas auga par 7.1% un joprojām ir nedaudz lielāka.
Dažās nozarēs šoreiz bijuši pārsteidzoši liela lejupslīde. Lielākais kritums, par 7.1% bijis veselībā un sociālajā aprūpē, ko var skaidrot gan ar naudas trūkumu dakteriem, gan bezdarba samazināšanos. Apjomu sarukumu par 4.6% valsts pārvaldē drīzāk jātulko labvēlīgi, kā efektivitātes kāpumu. Ja finanšu pakalpojumu kopumā vājais sniegums arī pēc IKP izaugsmes atsākšanās ir loģisks, tad krituma padziļināšanās līdz -3.0% tieši šobrīd jau sāk izskatīties viegli pārsteidzoši, ievērojot jaunākās tendences nozarē. Kritumu par 2.2% enerģētikā un ieguves rūpniecībā acīmredzot radījuši laika apstākļi.
Aplūkojot IKP datus no izlietojuma puses, iepriecina eksporta kāpuma paātrināšanas līdz 7%, 4.ceturksnī tas gan atkal varētu drusku bremzēties un turpmāk apmēram gadu privātais patēriņš drīzāk augs straujāk. Investori acīmredzami piebremzē, lai atjaunotu finansiālos muskuļus pēc līdzšinējā apbrīnojami straujā izrāviena un arī bažījoties par pasaules ekonomikas tendencēm. Krājumu apjoms krasi samazinājies un tā savukārt ir laba ziņa turpmākajiem periodiem.
Aplūkojot IKP no ienākumu puses, jāatzīmē, ka turpinājies kristies darbinieku atalgojuma īpatsvars un tas jau noslīdējis līdz 39.3%, no 41.3% pirms gada. Tas piešķir kontekstu biežajām ziņām par augošo darbinieku trūkumu — acīmredzot darba devēju pozīcijas tirgū tomēr joprojām ir ļoti stipras un daudzos gadījumos darbinieku trūkums saistāms ar neadekvāti zemu piedāvāto atalgojumu. Nākotnē tam būs jākāpj un uzņēmumi to varēs atļauties, jo IKP dati liecina, ka viņu rentabilitāte kopumā šobrīd strauji kāpj.
Rezumējot, teikto, 3.ceturksnī un visā 2012.gadā kopumā tikpat kā nav bijis nepatīkamu pārsteigumu no makroekonomisko ziņu plūsmas. Gandrīz visi svarīgākie rādītāji — pirmkārt jau IKP pieaugums, arī nodarbinātība, inflācija, ražošanas apjomi, eksports, atbilduši gaidītajiem vai bijuši labāki. Nedaudz no gaidītā atpalicis darba algu kāpums. Tas saistāms gan ar iepriekšējā rindkopā teikto, gan ar straujo nodarbinātības kāpumu — darbu nesen uzsākušajiem algas mēdz būt zemākas un tas velk uz leju vidējos rādītājus.
Valsts iedzīvotāji gūst labumu no ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Ir lasīti apgalvojumi, ka pirktspēja uzlabojusies tikai apmēram desmitajai daļai iedzīvotāju. Taču aptuveni šādu īpatsvaru vien veido tikai darbavietas ieguvušie vai atguvušie cilvēki un viņu ģimenes locekļi. Tiem vēl jāpieskaita darbinieki, kas jau ir saņēmuši būtiskus algu pielikumus un apgrozījumu strauji palielinājušo uzņēmumu, tai skaitā zemnieku saimniecību īpašnieki un pašnodarbinātie, kas arī ir ļoti ievērojams skaits. Precīzus datus par to nevar iegūt un katrs var citādi saprast vārdu salikumu „būtisks ienākumu pieaugums”, bet, ja man intuitīvi ir jānovērtē īpatsvars, es teiktu — apmēram viena trešdaļa.
3.cetursknī reālais IKP sezonāli izlīdzinātajos datos atbilda 2006.gada sākuma līmenim, taču jāatzīmē, ka uz 1 iedzīvotāju tas jau pārsniedzis pirmskrīzes augstākā punkta 2007.gada attiecīgo ceturksni. IKP uz vieno nodarbināto šo slieksni pārkāpa jau pērn.