Iedzīvotāju ieguvums pie esošās situācijas un apstākļiem, kad neviens nevēlas uzņemties jaunas finansiālās saistības, ir optimāls, jo cilvēkiem nevajadzēs raizēties par papildus izdevumiem, siltināšanas procesu vai tā kvalitāti. Galvenā ieinteresētā puse šajā gadījumā būs energoservisa kompānija, kuras peļņas procents ilgstošā periodā ir tiešā veidā atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi nosiltināta konkrētā ēka.
Nemaz nerunājot par to, ka iedzīvotāju apkures rēķini samazināsies uzreiz. Te gan ir jāsaprot, ka pie modeļa, kurā visus riskus uzņemas ESKO, sākumā iedzīvotāju ietaupījums varētu būt tikai kādi 10 līdz 20% no apkures summas (atkarībā no līguma formas un termiņa). Savukārt, kad ēkas siltināšana sevi atpelnīs un līguma termiņš beigsies, ietaupījums varētu pieaugt līdz pat visiem 50% no apkures kopējās summas. Tas ir reāls risinājums, ja vēlamies sakārtot šo problēmu bez papildus ieguldījumiem no iedzīvotāju puses.
Risinājums kredītu slogam
Pēc ekspertu vērtējuma, Latvijā var renovēt 60% līdz 70% ēku, proti, ap 25 000 daudzdzīvokļu māju aptuveni 38 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Jau šobrīd ir aprēķināts, ka tam būtu vajadzīgi aptuveni 2,7 miljardi latu, kuru valstij vienkārši nav. Tas nozīmē, ka būs jāpieliek gan izdoma, gan zināšanas, lai problēmai atrastu ekonomiskus risinājumus. Un te nav runa tikai par parastu budžeta pārdali, jo tas jautājums šādā ceļā vienkārši nav atrisināms.
Tāpēc arī Ekonomikas ministrija rosina izveidot dzīvojamo ēku energoefektivitātes fondu. Šim fondam savukārt varētu paredzēt 50 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kas, sadarbojoties ar komercbankām Eiropas attīstības bankām (ERAB, EIB, ZIB), realitātē nodrošinātu investīciju pieejamību līdz pat 250 miljoniem latu. Turklāt šādi fonda darbības principi palīdzētu nodrošināt līdzekļu rotāciju, kas praktiski nozīmē, ka par pazeminātu procentu likmi varēs nosiltināt vēl vairāk māju.
Ja šī iecere tiks īstenota, energoefektivitātes fonds sāks darboties jau ar 2015.gadu, un tā līdzekļus varēs saņemt gan tie, kas siltināšanu veiks saviem spēkiem vai ar namu apsaimniekotāju palīdzību, gan arī tie, kas vēlēsies, lai viņu vietā to izdara ESKO.
Ar laiku, kad jaunā ēku siltināšanas sistēma būs ne tikai ieviesta, bet arī sevi pilnībā pierādījusi praksē, varētu apsvērt iespēju piesaistīt līdzekļus no tiem ieguldījumiem, kas tiek veikti otrajā pensiju līmenī. Taču pagaidām par to vēl ir pāragri runāt. Priekšā vēl ir ejams pietiekami garš ceļš.