Mačs pret Izneru bija ļoti nervozs, tomēr Ernests saglabāja mieru un sagaidīja brīdi, kad pretinieks «nolūza». Tas nebija vienkārši, jo, spēlējot pret Izneru, bumbas nāk mežonīgā ātrumā un ir jāmāk tās novirzīt atpakaļ, kas Gulbim lieliski izdevās. Otrajā kārtā Monako maču iesāka tā, kā viņš spēlē savā labākajā formā - gari, pa stūriem, skrienot un velkot ārā katru bumbu. Viņu nevarēja vinnēt tāpat kā Izneru - ar diviem, trim sitieniem pa stūriem. Pret Monako bija jāsit 10-15 reizes un Ernests sāka kļūdīties. Viņš neizturēja tempu un, iespējams, arī psiholoģisko slodzi.
Visu maču gaidījām lūzumu, jo visu spēli Monako tā nevarēja nospēlēt. Tā arī notika - otrajā setā Ernests uzvarēja piecus geimus pēc kārtas un likās, ka spēle «aizies». Varbūt par sliktu nāca paņemtā tualetes pauze, taču izšķirošie notikumi mačā risinājās trešā seta sākumā.
Pēc zaudēta pirmā geima pie Monako serves sekoja dramatiskais otrais geims, kurā Ernestam neizturēja nervi, kad pie «vairāk» bumba nepārkrita pāri tīklam, bet viņš to aizspēra skatītājos, saņemot otro brīdinājumu, kas nozīmēja arī zaudētu punktu. Pirmo breikbumbu Gulbim izdevās atspēlēt, tomēr pēc tam vienalga zaudēja un atkal ļāva vaļu emocijām, metot raketi pa tiesneša krēslu, par ko tika sodīts ar zaudētu geimu. Ernests ir malacis, ka turpināja cīnīties, tomēr varēja manīt, ka geimu pie savas serves viņš nospēlēja jau pārāk atbrīvoti, pa pusei «uz dullo», jo labiem sitieniem sekoja muļķīgas kļūdas.