Gulbis un emocijas (37)

Nav šaubu, ka Ernests ir spējīgs iekļūt pasaules ranga divdesmitniekā, jo karjeras laikā viņš gandrīz desmit mēnešus ir bijis labāko trīsdesmitniekā. Tas nozīmē, ka talants viņam ir, taču nevari noturēties šajās pozīcijās tikai ar talantu vien. Ir arī jāstrādā, ko viņš kādu laiku negribēja darīt. Tagad viņš ir sapratis, ka var un grib. Sākums ir bijis teicams, jo viņam ir izdevies pakāpties rangā par simts vietām, turklāt tagad pienākusi sezona uz māla seguma, kur viņš labi jūtas.

Montekarlo turnīrā viņam bija interesanta izloze, jo pirmajās divās kārtās pretī bija tenisisti (Džons Izners un Huans Monako), kuri karjeras laikā labu laiku ir bijuši divdesmitniekā un pat desmitniekā. Abi pretinieki iepriekšējo turnīru aizvadīja ASV un to zināja arī Gulbis, tādēļ saprata, ka viņam ir labas iespējas pārvarēt divas kārtas un tikt pie 90 reitinga punktiem, kas ļautu turpināt kāpumu pasaules rangā. Turklāt trešajā kārtā būtu iespēja centrālajā kortā uzspēlēt pret Novaku Džokoviču, kurš šobrīd nav labākajā formā.

Mačs pret Izneru bija ļoti nervozs, tomēr Ernests saglabāja mieru un sagaidīja brīdi, kad pretinieks «nolūza». Tas nebija vienkārši, jo, spēlējot pret Izneru, bumbas nāk mežonīgā ātrumā un ir jāmāk tās novirzīt atpakaļ, kas Gulbim lieliski izdevās. Otrajā kārtā Monako maču iesāka tā, kā viņš spēlē savā labākajā formā - gari, pa stūriem, skrienot un velkot ārā katru bumbu. Viņu nevarēja vinnēt tāpat kā Izneru - ar diviem, trim sitieniem pa stūriem. Pret Monako bija jāsit 10-15 reizes un Ernests sāka kļūdīties. Viņš neizturēja tempu un, iespējams, arī psiholoģisko slodzi.

Visu maču gaidījām lūzumu, jo visu spēli Monako tā nevarēja nospēlēt. Tā arī notika - otrajā setā Ernests uzvarēja piecus geimus pēc kārtas un likās, ka spēle «aizies». Varbūt par sliktu nāca paņemtā tualetes pauze, taču izšķirošie notikumi mačā risinājās trešā seta sākumā.

Pēc zaudēta pirmā geima pie Monako serves sekoja dramatiskais otrais geims, kurā Ernestam neizturēja nervi, kad pie «vairāk» bumba nepārkrita pāri tīklam, bet viņš to aizspēra skatītājos, saņemot otro brīdinājumu, kas nozīmēja arī zaudētu punktu. Pirmo breikbumbu Gulbim izdevās atspēlēt, tomēr pēc tam vienalga zaudēja un atkal ļāva vaļu emocijām, metot raketi pa tiesneša krēslu, par ko tika sodīts ar zaudētu geimu. Ernests ir malacis, ka turpināja cīnīties, tomēr varēja manīt, ka geimu pie savas serves viņš nospēlēja jau pārāk atbrīvoti, pa pusei «uz dullo», jo labiem sitieniem sekoja muļķīgas kļūdas.

Emocijas ir visiem, taču Gulbim tās ir mazliet par traku. Rodžers Federers salauž vienu raketi gadā, Džokovičs - divas, taču pēc raketes salaušanas emociju izvirdums ar to beidzas un viņi turpina spēlēt. Turpretī Ernestam emocijas sāk krāties un viss turpinās - tad viņam traucē skatītāji, tad nepatīk tiesnesis. Lai gan pēdējā laikā šajā ziņā ir kļuvis labāk, jo viņš ir salauzis raketi, bet pēc tam arī uzvarējis maču.

Diemžēl pēdējā mačā atkal bija redzams «vecais» Gulbis, kuram spēle negāja un viņš to vien darīja, kā staigāja pa kortiem, plātīja rokas un ar visiem lamājās. Acīmredzot to nav tik vienkārši atmest, ja tev tas ir raksturā. Viņš ir emocionāls ārpus laukuma un tas izpaužas arī laukumā. Taču žēl, ka tādēļ viņam reizēm nākas zaudēt svarīgus punktus.

Lai nu kā, ceram, ka Ernestam izdosies tikt pāri arī šīm grūtībām un nākamajos turnīros viņš mūs atkal iepriecinās ar skaistām uzvarām.

<span class="username js-action-profile-name">@<b>Apollo_sport</b></span>