Kur slēpjas Gruzijas virtuves pievilcība? (17)

Gruzīnu ēdieni jau sen pazīstami un iecienīti visā pasaulē un vairāki no tiem, piemēram, cālis tabakā, harčo un hačapuri pat kļuvuši zināmā mērā internacionāli. Gruzijas virtuve tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē, taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ tā kļuvusi tik populāra un iecienīta. Neapšaubāmi svarīgu lomu spēlē fakts, ka gruzīniem ēdiens nav domāts vienkārši izsalkuma remdēšanai. Gardu ēdienu baudīšana ir neatņemama tradicionālās kultūras sastāvdaļa. Gruzīni ēd ilgi, daudz un ar baudu, vadot laiku draudzīgās sarunās ar radiem un draugiem. Viesmīlīgie saimnieki vienmēr rūpējas, lai uz galda netrūktu ēdamā. Starp citu, ja pie mums labais tonis ir izēst šķīvi tukšu, tādējādi ļaujot saimniekiem noprast, ka viss bijis garšīgi, tad Gruzijā ir pavisam otrādi – kopš seniem laikiem Gruzijā pastāv uzskats, ka šķīvi tukšu izēd tikai nabagi. Patiesībā tāda parādība kā tukšs šķīvis gruzīnu mielasta reizēs nemaz nav novērojama – saimniece nesīs ēdienus vēl un vēl, kamēr viesi vairs nespēs ne kustēt. Saimniecēm, kurām ēst gatavošana, kā pašas saka, ir „jau asinīs”, nav lielāka prieka par kārtīgi paēdušun apmierinātu viesi.

Visi ēdieni tiek gatavoti no svaigiem produktiem, izmantojot tradicionālās garšvielas – kinzu, pētersīļus, ķiplokus, sierāboliņu, sarkanos piparus. Daudz lieto tomātus, baklažānus un citus dārzeņus, kā arī riekstus.

Uz bagātīgā galda vienmēr būs ne tikai vīns vai gruzīnu pašbrūvētais – čača, bet, protams, arī viena no Gruzijas nacionālajām bagātībām – dabīgais minerālūdens „Borjomi”. Tā kā Gruzijā pieņemts ēst daudz un kārtīgi, „Borjomi”, pateicoties unikālajam vulkānisko minerālu sastāvam un bikarbonātiem, lieliski palīdz tikt galā ar smaguma sajūtu kuņģī. Turklāt bikarbonāti arī palīdz atjaunot šūnas. Tieši tāpēc „Borjomi” ir tik noderīgs bagātīgu maltīšu laikā un pēc jestrākas vīna vai čačas lietošanas! Paši gruzīni mēdz teikt, ka boržomi darbojas gluži kā duša, tikai iztīra ķermeni no iekšpuses.

Pazīstamākie gruzīnu ēdieni ir hačapuri – dažāda veida (atbilstoši novadam) plāceņi ar sieru; čahohbili – gaļas sautējums, parasti ar tomātiem un sīpoliem; hinkali, kas līdzīgi lieliem, sulīgiem pelmeņiem; lobio – pupiņu biezputra; phali – apaļas lodītes no bietēm vai spinātiem; baklažāni ar valriekstiem un ķiplokiem, harčo zupa, adžikas un themali mērces. No saldumiem mūspusē pazīstamākie ir kozinaki, ko gatavo no apceptiem valriekstiem un bieza medus, kā arī čučhela – valrieksti vai dižlazdas rieksti biezinātā vīnogu sulā.

Bet šoreiz recepte vienam no tradicionālajiem ēdieniem – lobio. Par lobio Gruzijā dēvē gan vienkārši pupiņas, gan no tām pagatavotu ēdienu, bez kura neiztiek praktiski nevienā mielastā. Katra saimniece to gatavo nedaudz citādāk, tādēļ lobio var būt gan vienkārši pupiņas ar garšvielām, gan kā zupa, putra vai grūdenis ar dažādām piedevām. Piedāvājam novērtēt zaļo lobio ar riekstiem.

Zaļais lobio ar riekstiem

Sastāvdaļas:

• 400 g kaltētu sarkano vai balto pupiņu
• 200 g valriekstu
• 2 vidēji lieli sīpoli
• 30 g kinzas (svaigas koriandra lapas)
• 2 ķiploka daiviņas
• Sāls
• 1 tējk. kaltētu koriandra sēklu
• ½ tējk. maltu sarkano piparu
• ½ tējk. kaltēta, malta zilā sierāboliņa
• 3 lauru laas
• 1 tējk. melno piparu
• 1 ēd. k. sarkanvīna etiķa
• 2 ēd. k. eļļas

Gatavošana:

Pupiņas vismaz divas stundas mērcē aukstā ūdenī. Ūdeni nolej. Dziļā katlā 1,5 l ūdenī ber pupiņas, lauru lapas un sāli. Vāra uz vidējas uguns, kamēr pupiņas mīkstas.

Sagriež kinzu un sīpolus. Pievieno riekstus, koriandra sēklas, sierāboliņu, ķiplokus, melnos piparus un šķipsniņu sāls. Visu sagrūž piestā. Nolej ūdeni no izvārītajām pupiņām atsevišķā traukā. Nedaudz šī ūdens sajauc ar vīna etiķi un eļļu, un pievieno riekstu un garšvielu maisījumam miezerī, visu sajauc. Gatavo maisījumu un vārītās pupiņas, kā arī sagrieztu sīpolu un sarkanos piparus bļodā rūpīgi samaisa.