Latvijas Riteņbraucēju apvienības un velovortāla «divritenis.lv» rīkotajā ikgadējā riteņbraucēju skaitīšanā uz galvenajiem Rīgas tiltiem pār Daugavu un dzelzceļa loku, kā arī uz Skolas ielas veloceliņa, konstatēts, ka uz darbu braucošo riteņbraucēju skaits gada laikā pieaudzis par gandrīz piektdaļu.
Ja pirms gada darbadienas rītā no 8 līdz 9 konkrētajās mērījuma vietās tika fiksēti 1377 riteņbraucēji, tad šogad turpat un tajā pašā laikā - 1638.
«Skaidrs, ka saskaitīt visus Rīgā braucošos riteņbraucējus nav iespējams, jo to maršruti ir visdažādākie. Taču var mērīt izmaiņu tendences - konkrētā laikā noteiktās vietās saskaitot braucējus un salīdzinot datus ar iepriekšējā perioda mērījumiem. Jau kādus piecus gadus regulāri uzskaitām veloplūsmu izmaiņas uz Vanšu tilta un jau otro gadu, pateicoties brīvprātīgajiem palīgiem, rīkojam veloskaitīšanu uz lielākajiem Rīgas tiltiem un satiksmes pārvadiem pār dzelzceļu, kā arī Skolas ielas veloceliņa,» komentē ikgadējās veloskaitīšanas organizators Romāns Meļņiks.
«Svarīgi ir uzskaitīt un salīdzināt no rītiem, tātad - uz darbu braucošos. Analizēt tendences, kas saistītas ar viņu pārvietošanās ieradumiem. Tā ir visstabilākā un no velokultūras attīstības viedokļa nozīmīgākā riteņbraucēju daļa. Lai pieaugtu to skaits, kas ceļu uz darbu vai mācībām izvēlas mērot ar divriteni, ir ļoti būtiska gan atbilstoša veloinfrastruktūra, gan saprotoša attieksme no pārējiem satiksmes dalībniekiem,» komentē Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Tradicionāli vislielākā riteņbraucēju plūsma ir uz Vanšu tilta. Piecu gadu laikā tā ir pieckāršojusies no 91 braucēja 2008. gadā (darbadienas rītā laikā no 8 līdz 9 abos virzienos kopā) līdz 449 šogad. Ievērojams pieaugums vērojams arī salīdzinot ar pagājušo gadu, kad tika uzskaitīti 398 braucēji.
Ilgstošo remonta darbu dēļ Daugavgrīvas ielā, ir apgrūtināta pārvietošanās ar velosipēdu posmā no Vanšu tilta līdz Slokas ielai abās ielas pusēs. Tāpēc daļa riteņbraucēju izvēlas pārvietoties pa ielas braucamo daļu, tajā skaitā arī pār Vanšu tiltu.
No visām astoņām skaitīšanas vietām neliels braucēju skaita samazinājums vērojams vienīgi uz Gaisa jeb VEF tilta Brīvības ielā. Darbadienas rītā to stundas laikā šogad šķērso 297 riteņbraucēji (pirms gada - 314). Nelielais samazinājums iespējams skaidrojams ar īpaši sliktajiem braukšanas apstākļiem (šaura ietve, bruģēta brauktuve), kā dēļ daļa braucēju labāk izvēlas Zemitānu tiltu, kur šogad ir uz pusi vairāk braucēju, nekā pērn (šogad - 79, pirms gada - 52).
Jāpiebilst, ka Zemitānu tilts ir vienīgais, ko riteņbraucēji pārsvarā šķērso, braucot nevis pa ietvi, bet braucamo daļu - tilts ir plats, nav tik noslogots kā citi, un tā ietves velobraucējiem nav īsti ērtas. Turklāt, ja brauc pa ietvi, jārēķinās, ka centra pusē velosipēds būs jānes pa kāpnēm, tāpēc daudzi riteņbraucēji no Purvciema puses sāk braukt pa ietvi, tad trolejbusa pieturvietā izbrauc uz braucamās daļas, lai normāli varētu nobraukt no tilta.
Vislielākais riteņbraucēju skaita pieaugums šogad konstatēts uz Deglava tilta. Pērn to darbadienas rītā stundas laikā šķērsoja 90, bet šogad jau 154 riteņbraucēji.
Neskatoties uz sliktajām nobrauktuvēm, viens no riteņbraucēju iecienītākajiem ir arī Akmens tilts. Šogad stundas laikā to šķērsoja 236 riteņbraucēji.
Vidēji 4,15 riteņbraucēji minūtē rīta stundā manāmi uz Skolas ielas veloceliņa. Šogad stundas laikā fiksēti 249, pirms gada - 202 braucēji. Katrs desmitais pa to braucošais lieto veloķiveri (citur - daudz retāk).
Velobraucēju skaits pamazām palielinās arī uz Dienvidu tilta. Pirms gada uz tā tika saskaitīti 42, bet šogad pusotru reizi vairāk - 66 riteņbraucēji. Salu tiltu darbadienas rītā šogad šķērso 108 riteņbraucēji (pirms gada - 96).
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad konstatēts, ka velosipēdu kā transporta līdzekli ceļā uz darbu pamatā izvēlas vīrieši. No visiem konkrētajā stundā saskaitītajiem riteņbraucējiem to bijis gandrīz divreiz vairāk kā sieviešu - attiecīgi 1056 un 582. Sievietes arī daudz retāk manītas braucam pa ielas braucamo daļu.
Gandrīz katrā no skaitīšanas vietām manīti riteņbraucēji, pārsvarā - vīrieši, kas pārvadā bērnus (iespējams, uz bērnudārzu), izmantojot divritenim piestiprinātu velosēdeklīti.
No rīta uz centru brauc divreiz vairāk riteņbraucēju nekā prom no tā. Attiecīgi - 1097 un 541 riteņbraucējs. Un tas ir tikai laikā no 8 līdz 9, bet brauc taču uz darbu arī agrāk un vēlāk. Centrā sabraukušajiem nākas pārvietoties vai nu pa gājēju pilnajām ietvēm, vai nemarķētām (zilās «rekomendējošās joslas» neviens nopietni neņem vērā) ielu malām. Šie dati uzskatāmi parāda, ka īpaši aktuāli būtu pilsētas centra ielās izveidot labi pamanāmas velojoslas.
Paralēli nu jau tradicionālajām skaitīšanas vietām, tika uzmērītas braucēju plūsmas arī vēl divās - pilsētas centrā, Raiņa un Brīvības bulvāru krustojumā, kur no rīta stundas laikā uzskaitīti 138 riteņbraucēji, un Krasta ielā pie «DEPO», kur fiksēti 77 braucēji.
Raiņa un Brīvības bulvāru krustojumā tika konstatēts, ka aptuveni trešdaļa riteņbraucēju šo krustojumu šķērso pie sarkanās gaismas - no 100%, braucējiem (138), 29% (40) brauca pie sarkanās gaismas. Tas ir netipiski augsts rādītājs, jo nekur citur tik liels riteņbraucēju skaits šādā veidā satiksmes noteikumus nepārkāpj.
«Tas liecina par satiksmes organizācijas nepilnībām šajā krustojumā. Turklāt, pie sarkanās gaismas šo krustojumu šķērso arī absolūts vairums (70%) gājēju. Iela ir tukša, nekas neapdraud tās šķērsošanu, taču luksofora gaisma nepārslēdzas un nepārslēdzas. Var teikt, ka gājēji un arī velosipēdisti apzināti tiek provocēti šķērsot ielu tā, kā pēc noteikumiem nedrīkst,» komentē Silenieks.
Savukārt plūsmas mērījums Krasta ielā bija kā vēl viens pierādījums tam, ka īpaši nepieciešams ir veloceliņš no centra uz Ķengaragu. Braucēju ir daudz gan no centra, gan uz centru, tie spiesti braukt pa Krasta ielas ietvēm, kur riteņbraucējiem neērto iebrauktuvju ir īpaši daudz.
