Latviešu pludmales volejbolists Toms Šmēdiņš pēc Nīderlandes pilsētā Hāgā aizvadītā «Grand Slam» posma sarunā ar «Apollo» pastāstīja par veiksmīgo turnīru un spēlēšanu stiprā vējā.
Toms Šmēdiņš: Saspēlētības ziņā esam uz augšupejošas līknes (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Toms Šmēdiņš un Ruslans Sorokins turnīru sāka no kvalifikācijas kārtas, bet pamatturnīrā izcīnīja dalītu 17. vietu. Lai gan šajā pozīcijā duets bija arī iepriekšējā posmā Argentīnā, Hāgas turnīrs uzskatāms par līdz šim veiksmīgāko jaunizveidotā pāra kopīgajā karjerā, jo piecās spēlēs izdevās izcīnīt trīs uzvaras, turklāt apakšgrupā tika pieveikt arī brazīlieši Rikardu/Alvaro Filju.
«Arī pagājušajā nedēļā paraugturnīrā Francijā spēlējām labi un uzvarējām, turklāt pats svarīgākais - ieguvām tik nepieciešamo spēļu praksi. Tieši saspēlētības ziņā mūsu duets ir uz augšupejošas līknes,» norāda Toms.
«Apakšgrupā pret nīderlandiešiem un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pret austriešiem zaudējām setu galotnes, lai gan bijām tuvu uzvarai. Līdz šim nav gadījies uzspēlēt pret labākajiem Brazīlijas un ASV pāriem, taču ar eiropiešiem varam cīnīties līdzīgi. Brazīlijas trešo pāri Rikardu/Alvaro Filju, kuriem zaudējām pirmajā posmā Ķīnā, šoreiz izdevās uzvarēt. Bija spēcīgs vējš, bet man jau tas patīk. Vienkārši bija jāiet un jāuzservē,» stāsta Šmēdiņš.
«Mums sanāca spēlēt uz otrā korta, kurš bija visatklātākais. Gadījās, ka spēlētājs mēģina pārservēt, taču stiprā vēja dēļ tas nesanāk. Pašam bija situācija, kad, servējot pametu bumbu gaisā, bet to aizpūta divus metrus uz sāniem. Tomēr laika apstākļi jau visiem bija vienādi. Vieni tos māk izmantot, bet citi - nē,» skaidro Toms.
«Grūtākais šādā vējā ir netaisīt savas kļūdas, jāspēlē pēc iespējas zemāk. Vējš ietekmē pilnīgi visus spēles elementus. Ja serve ir pa vējam, tad to uzņemt ir viegli, bet, ja serve ir pretvējā, tad bumbu rauj lejā pirms spēlētāja. Tādēļ ļoti svarīga ir kāju darbība. Jākustas kājās nevis jācenšas stiepties pēc bumbas. Jābūt tehniskiem, kādi ir Saša [Aleksandrs Samoilovs] un mans brālis [Jānis Šmēdiņš].»
Toms atzīst, ka treniņos viņš un Sorokins tālu neatpaliek no Samoilova/Šmēdiņa, lai gan vēl esot daudz jāstrādā pie tehniskām lietām. «Pagaidām Saša un Jānis setu galotnēs uzvar, bet mēs setu galotnēs zaudējam,» akcentē pludmales volejbolists.
«Neteiktu, ka man bija liela pauze šāda līmeņa turnīros, jo iepriekš viss atdūrās pret finansēm. Pērn uzspēlēju trīs posmos, kamēr abi vadošie Latvijas pāri spēlēja četrreiz biežāk. Turklāt nav jau tā, ka iepriekš būtu spēlējis sētas turnīros. Kopā ar Arti Caicu Eiropas čempionāta posmos spēlējām gana veiksmīgi un pretinieki nebija nekādi vājie,» uzsver Šmēdiņš.
«Cita lieta - tagad ar Ruslanu ir vieglāk spēlēt aizsardzībā, jo viņam ir augstāks bloks. Pirms tam nekad nebiju spēlējis kopā ar izteiktu bloķētāju. Gan kopā ar brāli, gan kopā ar Caicu pretiniekus centāmies apspēlēt ar viltību nevis ar spēku vai bloku. Turpretī tagad, ja Ruslanam aiziet spēle blokā, es varu spēlēt tikai aizsardzībā un gaidīt katus. Spēle kļuvusi daudzveidīgāka,» piebilst Toms.